Pirms 15 gadiem 1. februārī sāka materializēties ideja un vīzija par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Dienesta direktore Liene Cipule pastāstīja, ka toreiz uzsākts dažādu struktūrvienību apvienošanās process, kurā 39 pašvaldības cita pēc citas noteiktā laikā pievienojās dienestam, ko tobrīd veidoja uz Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības dienesta pamatiem.
Cipule norādīja, ka tie bijuši vairāk nekā 10 gadi, kuros panākti vienoti standarti, procesi un centralizēta pārvaldība. Tāpēc šodien varot teikt, ka pirms 15 gadiem bija šis dienesta "starta šāviens", bet viss pārējais darbs, kas noticis šo gadu garumā, nu ļaujot teikt, ka dienests patiesi ir vienots un tā izveidošana ir pabeigta.
Tāpat dienesta direktore atzina, ka apbrīno cilvēkus, kas uzsāka šo ambiciozo mērķi realizēt. Sākotnēji tas nozīmēja centienus vienotā dienestā apvienot vienības ar ļoti dažādām tradīcijām, gatavības pakāpi, kvalitātes un mediķu kvalifikācijas prasībām, autotransprota un aprīkojuma prasībām.
"Tas nozīmēja definēt skaidrus standartus, kas var strādāt brigādēs, kas brigādes vada, kādas mašīnas ir nepieciešamas, kāds aprīkojums ir katrā brigādē. Vēl viens milzīgs izaicinājums bija vienota zvanu centra izveidošana, vienota izsaukumu pieņemšana, visa šī digitalizācija. Sākumā vairāk akcenti tika likti tieši uz medicīnisko palīdzību, medicīniskās kvalitātes celšanu un vienotu prasību veidošanu.
Tātad vienota dienesta izveidošana no idejas par to, ka valstij ir vienots dienests, līdz tam, kāds tas ir šodien – tas bija ārkārtīgi daudzu un sarežģītu pasākumu kopums," sacīja Cipule.
Paralēli vienota dienesta veidošanai esot bijis arī izaicinājums mainīt gan nozares, gan arī visas sabiedrības domāšanu par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu: kam tas ir paredzēts, kā tas strādā un ko tas nozīmē.
Šobrīd sabiedrība esot kļuvusi krietni apzinīgāka – par to arī liecinot izsaukumu skaita mazināšanās. Lai gan ar sabiedrību jāstrādā nepārtraukti, tomēr cilvēki arvien vairāk atpazīst situācijas, kad palīdzība ir neatliekama, tostarp arī pašiem ir lielāka vēlme sniegt pirmo palīdzību pirms mediķu ierašanās.
Arī darba vide un aprīkojums 15 gadu laikā ir ļoti mainījies un pilnveidojies. Vispirms esot bijusi orientēšanās uz izsaukumu izpildi un pacientu vajadzībām. Bet nu jau vairākus gadus strādā pie darbinieku labbūtības jautājumiem, veicinot drošību izsaukumos, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, psiholoģisko atbalstu.
Latvijas Radio uzrunāja arī NMPD mediķus. Intensīvās terapijas brigādes vadītāja Laura Pule, kas dienestā strādā jau 13 gadus, kopā ar kolēģiem priecājas par attīstību, tostarp šī jubileja esot kā atskaites punkts vēl nākamajiem 15 un nākamajiem 15, kuros dienests turpinās attīstīties. Strādājot dienestā, viņai patīk misijas apziņa, ka ir iespēja būt kā tādam "eņģeliskajam faktoram", jo palīdzību cilvēkam spēj sniegt uz vietas.
"Man ļoti patīk, kā man viena jaunā daktere teica: tā misija glābt cilvēkus, tas visiem ir skaidrs – reanimācija, pārējais viss, bet saglabāt: ja mēs neaizbrauktu, kad cilvēkam tas ir nepieciešams neatliekamos gadījumos, iespējams, tā dzīvības līkne arī aprautos.
Mēs aizvedam cilvēku uz slimnīcu, un tā tiešām noturam to dzīvību gan savā etapā, gan slimnīcas etapā. Tā misijas apziņa laikam [gandarī]," sacīja Pule.
Pašlaik vienu no redzamākajām dienesta funkcijām veic 196 mediķu brigādes, kas ik dienu visā valstī izpilda ap 900 izsaukumu. Savukārt dienesta turpmākie izaicinājumi lielākoties saistīti ar vēl lielāku un labāku gatavību ārkārtas situācijām gan plānošanas, gan resursu ziņā.
