Viņš norādīja, ka zivrūpniecības sektors nav tieši pakļauts Krievijas atbildes sankcijām, taču arī izjūt sankciju cīņas sekas, jo, krītot rubļa vērtībai, daudziem uzņēmumiem rodas grūtības ar eksportu uz Krieviju un NVS valstīm.
Zivrūpnieki turpina strādāt pie jaunu tirgu apgūšanas, bet ieiet jaunos tirgos ir sarežģīti un tas var prasīt gadus. Šmits norādīja, ka jebkurai politikai ir sekas un tagad tās ir iestājušās, un valdībai būtu jādomā, kā veicināt uzņēmējdarbību un palīdzēt uzņēmējiem.
Viens no iespējamiem instrumentiem ir pieprasīt ekonomisko sankciju ietekmētajām valstīm atļaut investēt ES fondu līdzekļus ražošanā un uzņēmējdarbībā, ko pašlaik ES regulējumi apgrūtina un ierobežo.
Viena lieta - prasīt jaunu naudu, cits - prasīt tai naudai, kas ienāks nākamajā plānošanas periodā, atļauju mazināt ierobežojumus un atļaut investēt projektos, kas dod pievienoto vērtību un ļautu nākotnē pelnīt, pauda Šmits.
Viņaprāt, Latvija varētu izmantot prezidentūru ES Padomē, lai rosinātu par to diskusijas.
Jau vēstīts, ka februāra beigās stājās spēkā jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret personām un organizācijām, kuras saistītas ar konflikta eskalāciju Ukrainas austrumos. Eiropas Komisija jau sākusi izstrādāt jaunus ierobežojošos pasākumus gadījumam, ja miera centieni Ukrainā cietīs neveiksmi. Savukārt Krievija Eiropas rīcību uzskata par neloģisku, īpaši laikā, kad ir radusies cerība panākt diplomātisku progresu ieilgušā konflikta risināšanā.
