Zivju nozarē optimistiski par eksporta tirgu dažādošanu, bet bažas raisa nozvejas kvotas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Zivju ražotājiem un pārstrādātājiem pakāpeniski izdodas atrast jaunus noieta tirgus produkcijai, tādējādi samazinot riskus, kas ir saistīti ar uzņēmumu darbību nestabilajā Krievijas tirgū. Un kopumā veiksmīga ir bijusi arī iepriekšējo gadu zvejas flotes samazināšana, tā trešdien Saeimā atklāja zivsaimniecības nozares pārstāvji. Tomēr viņi ar bažām vērtē nākotnes nozvejas kvotas Baltijas jūrā.

Tā sauktā zvejas kuģu sagriešanas programma iepriekšējos gados kopumā Latvijai ir nākusi par labu: vēl pirms dažiem gadiem Latvijas zvejniekiem Skandināvijas kolēģi paredzēja iznīkšanu, bet pašlaik mūsu zvejnieki ir kļuvuši konkurētspējīgi – tā uzskata Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits.

Voits arī norāda, ka svaigo zivju ražotājiem kopumā notikumi Krievijā nav radījuši būtiskas problēmas, jo šajā tirgū klātbūtne samazināta jau agrāk.

„Mēs jau sen no Krievijas praktiski atteicāmies un zinājām, kā agrāk vai vēlāk ar Krieviju būs. (..) Saldētā produkcija ir 5.-6.vietā pēc Baltkrievijas, Ukrainas, Moldovas, Kazahstānas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas. (..) Man Liepājā stāvēja Ukrainas mašīnas, bet situācija tāda, ka es ļauju kraut zivis tikai tad, kad ienāk nauda kontā,” stāsta Voits.

Atšķirīga ir situācija zivju pārstrādātājiem un konservu ražotājiem, kuriem Krievija joprojām ir ļoti apjomīgs tirgus. Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits norāda, ka jaunu tirgu meklējumi ar būtiskiem panākumiem notiek, tomēr šī procesa rezultāti nav gaidāmi ātri. Viņš arī pārliecināts, ka šprotes var tirgot Ķīnā, tāpat arī Amerikas tirgū.

Tāpat Šmits uzsver, ka īsti nevar piekrist svaigo zivju ražotāju optimismam, un prognozē, ka nozarei nozīmīgāko zivju – mencu, brētliņu un reņģu – nozvejas kvotu izmaiņu rezultātā nozari sagaida vērā ņemami izaicinājumi: „Zivju pārstrāde faktiski noņem visu Latvijas kvotu, eksportēts tiek ļoti maz. Tā ka problēmas nozarē būs. (..) Priekšā grūti laiki.”

Jau ziņots, ka aprīļa beigās Eiropas Parlamentā tika atbalstīts daudzgadu pārvaldības plānu Baltijas jūras zivju resursu apsaimniekošanai, un tas ir zīmīgs ar to, ka pirmo reizi tas tiks attiecināts arī uz reņģēm un brētliņām. Nereti dažādu valstu zvejnieku intereses attiecībā uz nozvejas apjomiem katrai sugai ir pretrunīgas, jo šo zivju krājumi ir savstarpēji atkarīgi - reņģes un brētliņas veido daļu no mencu barības.

Tāpat vēstīts, ka no šā gada vidus četriem Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem būs iespēja saražoto produkciju eksportēt uz Ķīnas Tautas Republiku

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti