Zivrūpnieku asociācija: Rudenī daudzi nozarē strādājošie var zaudēt darbu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ja Krievija neatcels zivju produktu importa aizliegumu, rudenī daudzi cilvēki piekrastes pašvaldībās varētu zaudēt darbu, uzskata Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits.

Gadā Latvija eksportē uz Krieviju zivju produktus 100 miljonu eiro vērtībā, un šo daļu aizstāt īsā laikā ir nereāli. Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) turpina sarunas ar Krievijas pārstāvjiem, lai atceltu pirms diviem mēnešiem uzlikto embargo visiem zivju produktiem no Latvijas.

Pēc Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta misijas Latvijā no 4. jūnija Krievija pilnībā aizliedza ievest jebkādus zivju produktus no Latvijas un Igaunijas.

„Konkrēti ir runa par zivju konserviem, kas ir saražoti 2012. un 2013. gadā. Tas nozīmē pirms diviem gadiem,” pārmetumus Latvijas ražotājiem klāsta PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. „Galvenais arguments, ka šajos konservos ir konstatēts benzopirēns virs noteiktās normas, tādējādi radot risku patērētāju veselībai,” norāda Zavadskis.

Krievijas puse uzskata, ka benzopirēna norma zivju konservos tiek pārsniegta periodiski. Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests savus skaidrojumus uz Krieviju nosūtīja pirms divām nedēļām, stāsta Zavadskis.

„Esam snieguši papildu informāciju, precizējam informāciju, ko Krievijas kolēģi bija ievietojuši ziņojumā. Ir bijušas vietas vai pozīcijas, vai konstatējumi, kuriem mēs nevarējām piekrist, to mēs arī esam detalizēti aprakstījuši. Lai mūsu pozīcija būtu pamatota, katru savu apgalvojumu mēs esam balstījuši uz konkrētiem dokumentiem,” uzsver Zavadskis.

Aptuveni 160 lappušu garajā skaidrojumā Krievijai PVD ietvēra arī tehniskus dokumentus par izmantotajām iekārtām latviešu valodā, taču šonedēļ Krievijas puse lūdza dokumentus iztulkot krieviski. Pārtikas un veterinārais dienests sola to izdarīt divu nedēļu laikā.

Tikmēr zivrūpnieki ar bažām noraugās uz dienestu dokumentu tenisu. Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits stāsta, ja aizliegums paliks spēkā arī rudenī, daudziem cilvēkiem tas nozīmētu darba zaudēšanu. Zivrūpniecībā strādā vairāki tūkstoši cilvēku, it īpaši piekrastē. Gadā uz Krieviju Latvijas zivrūpnieki sūtīja produkciju 100 miljonu eiro apmērā. Didzis Šmits stāsta, ka nozare cer uz aizlieguma atcelšanu, tomēr paļauties uz to nevar.

„Mēs, protams, strādājam pie tā, lai tas tā notiktu, un tas būtu svarīgi un labi, bet, protams, tā ir tāda vēlmju izteiksme. Cerēt nav stratēģija. Mēs pieņemam faktu, ka viņš [Krievijas tirgus] šobrīd ir ciet, strādājam citos virzienos un tā tālāk. Protams, būsim ļoti priecīgi un iepriecināti, ja viņš atvērsies,” saka Šmits.

Zivju produktu embargo dēļ cietušajiem uzņēmējiem valsts piedāvā nodokļu brīvdienas piecu gadu garumā, kā arī banku kredīta garantijas. Tikmēr kopš pagājušās nedēļas jau 30 Latvijas zivsaimniecības uzņēmumiem ir tiesības eksportēt savus produktus uz Ķīnu. Šmits gan stāsta, ka par reālu sadarbību ar Ķīnu varēšot runāt vien pēc pāris gadiem.

Kā ziņots, Krievijas Federālais uzraudzības dienests patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības jomā ("Rospotrebnadzor"), sākot ar 1.augustu, aizliedzis četru Latvijas ražotāju zivju konservu ievešanu.

Savukārt "Rosseļhoznadzor" vēl 4.jūnijā noteica pagaidu ierobežojumus attiecībā uz visas Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas ievešanu Krievijā pārkāpumu dēļ, kas konstatēti inspekciju gaitā, kā arī tāpēc, ka produkcijā ir aizliegtas un kaitīgas vielas.

Vēlāk arī Kazahstāna pievienojusies šim aizliegumam.

Taču Eiropas Komisija otrdien aicināja Krieviju uz sarunām par Baltijas zivju konservu aizliegumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti