Rīta Panorāma

Operdziedātāji Jolanta Strikaite - Lapiņa un Rihards Millers - «Dzejnieka mīla»

Rīta Panorāma

Intervija ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku

Intervija ar Juri Cīruli

Zemnieku saeima: Cerības saņemt jaunu ES atbalstu – 50:50

Cerības, ka Eiropas Komisija atsauksies dziļā krīzē nonākušo Baltijas lauksaimnieku palīdzības lūgumam, ir 50:50 lielas, Latvijas Radio piektdienas rīta intervijā programmā „Labrīt” vērtēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

„Mēs ceram sagaidīt vēl vienu tiešo krīzes atbalstu, ko varētu izmaksāt piensaimniekiem, lopkopjiem un cūkkopjiem, kā arī vairākus pasākumus, kam nebūs momentāna ietekme,” norāda Dzelzkalēja-Burmistre. To vidū ir, piemēram, intervences cenas palielināšana atsevišķiem piena produktiem, kā arī izejvielu cenu samazināšana, piemēram, minerālmēsliem.

Dzelzkalēja-Burmistre prognozēja, ka par daļu no šiem jautājumiem nākamajā nedēļā ir gaidāmas karstas diskusijas. „Tur šobrīd ir 50:50 par katru no šiem jautājumiem,” viņa secināja.

Zemnieku saeimas līdere atzina, ka problēmas ir ne tikai Baltijas piensaimniekiem un cūkkopjiem. Lauksaimnieku neapmierinātība ir manāma daudzviet Eiropā, tāpēc Eiropas Komisijai varētu būt grūti izšķirties, kam palīdzēt. „Palīdzību prasa ne tikai mūsu ministrs, bet lielākā daļa Eiropas ministru,” viņa norādīja. Baltijas un Latvijas piensaimnieku situācija, pēc Dzelzkalējas-Burmistres teiktā, gan ir īpaša smaga, un to zina gan ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans, gan Eiropas Parlamenta deputāti.

Patlaban piena iepirkuma cenas ir noslīdējušas zem 21 centa par litru un jau labu laiku nesedz pašizmaksu. Dzelzkalēja-Burmistre paredzēja, ja piensaimniecībā, lopkopībā un cūkkopībā nekas nemainīsies, tad drīzumā zemnieki varētu pārprofilēt savu darbību. Līdz šim masveida bankroti Latvijas lauksaimniecībā nav bijuši tikai tāpēc, ka Latvija un Eiropas Savienība (ES)  iepriekš piešķīra finansiālo atbalstu. Piemēram, pērn piensaimniekiem sniedzot astoņus miljonus eiro, savukārt cūkkopjiem piecus miljonus. Tomēr šī nauda jau ir iztērēta saimniecību uzturēšanai.

Jau ziņots, lai novērstu lauksaimniecības uzņēmumu bankrotu vilni, Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstuli ES lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt smago tirgus krīzi Baltijas reģionā.

Latvijā piena nozarē aizvadītā gada laikā nekompensētie zaudējumi sasnieguši 96 miljonus eiro, bet Lietuvā 150 miljonus eiro. Arī cūkgaļas nozarē embargo dēļ Latvijas zemnieki zaudējuši 24 miljonus eiro.

Vēstīts, ka piensaimniekus smagi skāra pagājušajā gadā ieviestās Krievijas sankcijas pret ES un citu valstu, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju, produkciju. Piensaimnieki vairākkārt norādījuši, ka piensaimniecība vairs nav rentabla un iepirkumu cena par litru nesedz pat pašizmaksu. Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro, iepriekš lēsa Zemkopības ministrijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti