Turpinās izdzīvošanas režīms, un labāk klājas tiem, kuri piena lopkopības radītos zaudējumus kaut daļēji var kompensēt ar citām saimniecības nozarēm.
Kocēnu novada zemnieku saimniecībā “Dzintari” stāsta, ka nedaudz samazinājuši lopu skaitu, cenšas ierobežot izmaksas, nepalielina izslaukumu, tomēr ieņēmumu kritums ir būtisks un ik mēnesi jādomā, kā samaksāt rēķinus. Līdzīga situācija ir visiem piena lopkopjiem.
„Piena lopkopību būtībā sanāk sponsorēt no citām nozarēm - no augkopības. Tāpēc, ka laba graudu raža un jāpiemaksā. Piena pašizmaksa tagad ir augstāka, nekā piena iepirkuma cena,” saka zemnieku saimniecības „Lācīši” saimnieks Staņislavs Gžibovskis.
„Ja bija 33 eirocenti, tad tagad nav pat 20,” piebilst zemnieku saimniecības „Rijaskalni” saimniece Inguna Liepiņa. „Tad saprotat, ka trešās daļas no tā visa, kas ir bijis, uz ko ir cerēts, nav. Ir traki, bet kredīti jāmaksā, nevar jau mest mieru vai darīt kaut ko citu,” norāda Liepiņa.
Zemnieki arī atzīst, ka nav īpašu iespēju saimniekot taupīgāk, nekā tas jau tiek darīts. „Ne algu var samazināt, ne elektrības rēķinus nemaksāt. Arī degviela cik maksā! Lopbarība arī jāsagatavo. Līdz ar to pašizmaksa ikvienā līmenī - neko jau nevar samazināt,” saka Gžibovskis.
Lopkopji jau iepriekš pauduši, ka piena iepirkuma cenai būtu jāsasniedz vismaz 25 centi par kilogramu. Nule gan saņemtas ziņas, kas ļauj cerēt, ka iesāksies pozitīva virzība šajā jomā. „Birža ir piesolījusi nākotnes cenu ar kāpumu uz augšu. Latvijā viņa var parādīties jau šī mēneša beigās kā viena eiro centa pielikums. Nu, lūgsim Dievu un paši būsim cerīgi uz to, kad tas būs pirmais solis atkal uz tādu dinamisku augšupeju,” norāda zemnieku saimniecības „Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis.
Pagaidām gan piena lopkopjiem neatliek nekas cits, kā sevi mierināt ar cerībām, ka reiz beigsies arī šī krīze un viena no lauksaimniecības pamatnozarēm Latvijā atkal varēs strādāt attīstības, ne tikai izdzīvošanas režīmā.
