Publiska neapmierinātība ar FKTK spēju apkarot naudas atmazgāšanu Latvijas banku sektorā uzvirmoja pagājušā gada nogalē. Tas sakrita gan ar laiku, kad tika apspriests Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā kritizēta banku uzraudzība Latvijā, gan ar Ekonomikas policijas kratīšanu "Trasta komercbankā" saistībā ar naudas atmazgāšanas krimināllietas izmeklēšanu.
Pagājušajā nedēļā FKTK bankai noteica darbības ierobežojumus, taču izrādījās, ka pēdējā pusgada laikā kredītiestādei jau tika izteikti divi brīdinājumi. Pirmdien Zakulis paziņoja ka amatu pamet, lai mazinātu aizdomu, baumu un šaubu ēnu, kas gulstas pār FKTK.
"Mēs no savas puses strādājam, darbs turpinās, bet, ja par to tiek paustas šaubas, tad es kā iestādes vadītājs uzņemos par to atbildību. Un es esmu pilnīgi pārliecināts un neviens var nelolot kaut kādas veltas ilūzijas, ka tas ietekmēs kaut kādu uzraudzības procesu, ko vairāk nekā 100 mani kolēģi turpina darīt, ka tas ietekmēs kaut kādas potenciālās administratīvās lietas, kas ir varbūt jau ierosinātas vai tuvojas uz padomes sēdi izskatīšanai, tas šajā ziņā neko nemaina," otrdien žurnālistiem skaidroja Zakulis.
Turpinot skaidrot sava atlūguma iemeslus, Zakulis lika noprast – pie vainas esot ārējie apstākļi.
"Tas mans komentārs par tām šaubām un aizdomām, tas bija saistīts vairāk ar to, ka ir lietas, kas ir konkrēti ierakstītas tajā pārskatā. (..) Ir lietas, ko mēs esam runājuši ar OECD ekspertiem, ar Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem. Tas, kas sāka parādīties pašā gada nogalē ar tādu pieskaņu, ka ir kādi neizdarīti mājasdarbi, tad kaut kāda ļoti nepareiza uzvedība - tas man šķiet vairāk atbilst vārdiem "šaubām, aizdomām", nevis faktiskam novērtējumam - tam, kas ir ticis darīts. No šī te viedokļa, mēs darām to, kas mums šķiet atbilst tam, ko likums prasa no uzrauga. Acīmredzot sabiedrībā gaidas ir tomēr ilgākas, citādākas. Ja kaut kas notiek, uzraugs vainīgs, kā vienmēr," teica Zakulis.
Par savu lēmumu amatu atstāt Zakulis jau pagājušajā nedēļā informējis Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski ("Vienotība"), kurš norādīja, ka trešdien par Zakuļa atlūgumu spriedīs Saeimas Budžeta un finanšu komisija.
"Šajos četros gados, kopš Zakuļa kungs vada FKTK, ir daudz kas labs izdarīts un daudz kas vēl ir jādara. Ekspertu komisijas vērtējumos bija kritiskas lietas. Viena daļa attiecas arī uz FKTK kompetenci, un es neslēpšu, ka iestāšanās OECD ir šobrīd Latvijas ārpolitiski svarīgākā prioritāte," sacīja Šadurskis.
Viņš uzskata, ka Saeimai nevajadzētu vilcināties ar Zakuļa pēcteča apstiprināšanu, un tāpat domā arī viņa partijas biedre, premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība"). "Ir vajadzīgs. Nekavējoties. (..) Ir vajadzīga profesionāla persona. (..) Visas frakcijas apzinās, ka ir vajadzīgs profesionālis. Tur nav politisko uzstādījumu," noteica Straujuma.
Kandidātu Saeimai iesaka Latvijas Bankas prezidents kopā ar finanšu ministru. Šobrīd tas vēl ir Jānis Reirs ("Vienotība"), tomēr topošajā valdībā amats ir iecerēts Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvei Danai Reizniecei-Ozolai. Viņas tagad vadītās Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs un „zaļzemnieku” pārstāvis Budžeta komisijā Edgars Putra tāpēc aicina jaunā FKTK vadītāja iecelšanu nesasteigt.
"Visticamāk, steigties nevajag. Ja valdību apstiprinās, tad finanšu ministrs būs cits cilvēks. Šobrīd komisijā ir četri cilvēki un tās darbs nav nedz apdraudēts, nedz bloķēts, un tā var pieņemt lēmumus. Ja mēs runājam par nākamo, potenciālo ministri, tad mana pieredze liecina, ka Dana Reizniece-Ozola pati ir gājusi vērtēšanas komisijās, kur tiek izraudzīts kandidāts kādam amatam un viņas kompetence izvēlēties pareizos cilvēkus tieši kompetences ziņā nav apšaubāma,” sacīja Putra.
Viens no potenciālajiem kandidātiem uz FKTK vadītāja amatu ir tagadējais priekšsēdētāja vietnieks Pēters Putniņš, kura priekšrocība pār citiem konkurentiem varētu būt viņa pieredze iestādē.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs, kurš piedalījies gan Zakuļa izvirzīšanā priekšsēdētāja amatam, gan kopā ar finanšu ministru izvēlēsies jauno kandidātu, par ko pēc tam balsos Saeima, Zakuļa darbu nevēlējās vērtēt. Bankā norādīja, ka tas drīzāk ir politiķu jautājums, jo tieši politiķi kritizējuši FKTK saistībā ar OECD ziņojumu.
Jau ziņots, ka no amata atkāpies FTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Paziņojumā medijiem Zakulis norādījis, ka ar šo soli cenšas mazināt pār komisijas darbu pēdējā laikā mesto šaubu ēnu. Viņš iesniedzis atlūgumu divus gadus pirms amata termiņa beigām.
Zakulis paziņojumā medijiem norādījis, ka lēmums ir izsvērts, taču nekomentēja, vai uz atkāpšanos ticis pamudināts un vai kritiku par nepietiekamu banku uzraudzību uzskata par pamatotu.
Tāpat ziņots, ka jau pērnā gada nogalē raidījums "De facto" vēstīja par politiķu neapmierinātību ar Zakuļa darbu pēc Latvijas banku uzraugam veltītās kritikas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD ziņojumā, kas teorētiski var apdraudēt Latvijas iestāšanās sarunas šajā attīstīto valstu organizācijā.
Kā ziņots, Latvijas iestāšanās OECD izvirzīta kā viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm 2016. gadā.
