Kā atzīmēja Vilks, šogad inflācija ir zemāka nekā tai vajadzētu būt, un valstij ar straujāko attīstību Eiropā inflācija nevar būt 1%.
Viņš prognozēja, ka tuvākajos gados visās trīs Baltijas valstīs inflācija būs starp 2-3%. Pat ja valstis nepievienotos eirozonai, tik un tā būtu gaidāms nedaudz lielāks cenu pieaugums, atzīmēja ministrs.
Savukārt ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs uzsvēra, ka eirozonas ietekme vairāk būs jūtama ne pirmajā gadā pēc iestāšanās, bet gan vēlāk. „Nākamgad nekādu problēmu no eiro ieviešanas Latvijā nebūs, tās sāksies vēlāk. Nabadzīgāku valstu pieredze, kas ieviesušas eiro, rāda, ka cenas ir pieaugušas straujāk ilgtermiņā,” uzsvēra Ošlejs. Viņš skaidroja, ka sākotnēji pieaugs investīcijas, taču problēmas sāksies ilgākā laika periodā, jo cenas pieaugs un rūpniecība kļūs dārgāka.
Kā otrdien vēstīts, Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē savienības finanšu ministri pieņēmuši galīgo lēmumu par Latvijas uzaicināšanu eirozonā.
Latvija no nākamā gada 1.janvāra kļūs par 18. eirozonas dalībvalsti.
Tādejādi Latvijas līdzšinējā valūta - lats - no nākamā gada tiks nomainīta pret Eiropas Savienības (ES) vienoto valūtu - eiro. Latu maiņas kurss pret eiro netiks mainīts un paliks līdzšinējais Latvijas Bankas oficiālais kurss - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.
