Sadaļas Sadaļas

Vienas mājsaimniecības uzņemšana, pastaigas parkā un kāzu ceremonijas – pilis un muižas mēģina pārciest pandēmiju

Pandēmija ir smagi skārusi kultūras un izklaides jomu. Tāpēc tiek meklēti jauni veidi, kā šajos apstākļos cilvēkiem laiku pavadīt droši. Vairāku Latvijas piļu un muižu pārstāvji pārorientē kultūras un izklaides iespējas, piedāvājot tās ārtelpās. Taču citas kultūrvēsturiskās vietas durvis apmeklētājiem aizvērušas.

Kā pilis un muižas mēģina pārciest pandemijuViktors Demidovs

Pandēmijas apstākļos daudzi cilvēki izmanto iespēju apmeklēt muižu un piļu parkus. Kā norādīja Latvijas Piļu un muižu asociācijas vadītājs Jānis Lazdāns, tos vajadzētu sakārtot, lai viesiem būtu plašākas iespējas atpūsties brīvā dabā.

„Ļoti mazs [skaits], kas ir labi saglabājušies. Mēs runājam par to, ka vajadzētu izdalīt Eiropas fondu vai valsts fondu [līdzekļus] parku atjaunošanai. Tad varētu [sakārtot] ar soliņiem, krūmiem un stādiem, kā arī radīt papildu darbavietas lauku teritorijās. Cilvēkiem tādā gadījumā būtu, kur aizbraukt un pastaigāt pa muižas parku. Nevis tā, kā tagad ir, kad ir brikšņi vai kaut kādas iebradātas taciņas, bet sataisīt smuki, piemēram, kā ir uztaisīts Potsdamā,” pauda Lazdāns.

Jaunmoku pils valdes locekle Aiva Logina norādīja – lai gūtu ienākumus no piļu un muižu parkiem, šo jautājumu vajadzētu rūpīgi pārdomāt: „Parki vai apskates objekti lielākoties ir pieejami bez maksas. Līdz ar to, pārorientējot šos pakalpojumus – izglītojošo informāciju – uz parka teritoriju, ir diezgan daudz oriģināli jādomā, lai gūtu no tā ienākumus.”

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka valstī situācija ar muižām un pilīm nav vienlīdzīga.

Tās, kas ir privātīpašnieku rokās, ar pandēmijas radītām sekām cīnās saviem spēkiem, bet pašvaldību muižām un pilīm, ja neskaita, ka netiek izpildīti plāni, tik lielu problēmu nav.

Lazdāns ir arī vēlā klasicisma stilā būvētās Padures muižas īpašnieks. Ievērojot drošības apstākļus, muižu var noīrēt tikai vienas mājsaimniecības locekļi. Neraugoties uz to, pieprasījums ir liels.

Līdzīgi ir Bīriņu pilī. Tās direktore Solvita Muižniece stāstīja, ka tagadējos apstākļos viesnīcā iespējams uzņemt vien dažas ģimenes. 19. gadsimtā būvētā pils turpina darboties, arī pateicoties lielam, sakoptam parkam, „pa kuru mums iet taciņu taciņas un visi vēsturiskie dīķīši, un vēl pa kādam piemineklim, kas saglabājies. Ļoti daudz cilvēku brauc pie mums baudīt gadalaikus – gan ziemā, gan tagad pavasarī.”

Ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, parka teritorijā tiek rīkotas arī kāzu ceremonijas. Direktore skaidroja, ka pārvarēt pandēmijas radītās grūtības palīdz arī valsts dīkstāves pabalsts: „Ļoti jauki, ka valsts parūpējās un nepameta mūs tādā pilnīgā bezizejā. Biznesu nedaudz saglābj.”

Pretēja situācija ir kādā muižā, kuras pārstāvis atteicās komentēt, kā tiek pārvarētas grūtības, vienīgi norādot, ka gaida labākus laikus. Savukārt Vārkavas novadā esošajā Arendoles muižā, kas vēsturiskajos avotos minēta jau 16. gadsimtā, algotu darbinieku nav. Muižas saimniece Faimja Turlaja skaidroja, ka viesus apkalpo pārsvarā tikai vasarā, tāpēc lielus zaudējumus neizjūt.

Pašvaldībai piederošās Dundagas pils direktore Baiba Dūda stāstīja, ka lielākās problēmas sagādā kultūras pasākumu plānošana un nespēja viesiem sniegt pakalpojumus.

Viduslaiku pilī tiek organizētas tikai laulību ceremonijas, taču bez svinēšanas. Savukārt naktsmītni var izmantot tikai viena mājasaimniecība.

Dūda piebilda – neskatoties, ka finansiālās grūtības pili neskar, ienākumi ir ļoti zemi.

Par Latgales jūgendstila pērli dēvētajā Lūznavas muižā pērn labiekārtotas ārtelpas. Tas palīdzēja iegūt Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu „Kilograms kultūras” kā pērnā gada labākā kultūrvieta.

„Tika papildus ierīkotas piknika vietas un ugunskura vietas. Papildināta infrastruktūra arī ar velonovietnēm un jaunām platformām uz muižas parku dīķiem,” stāstīja muižas kompleksa pārvaldniece Iveta Balčūne, piebilstot, ka pagājušajā gadā apmeklētāji bija apmierināti, tāpēc labiekārtot āra teritoriju plānots arī šosezon.

Neskatoties uz to, ka muiža tagad ir slēgta, darbs tajā nav apstājies, kā arī Lūznavas muižas teritorija ir atvērta. Tiek strādāts pie dažādiem kultūras projektiem, ko plānots realizēt vasarā un rudenī.

Neogotikas stila Jaunmoku pilī tiek apkalpoti tikai individuālie klienti. Vienas mājsaimniecības locekļiem piedāvātas, piemēram, bezkontakta aktivitātes un audiogidi. Iespējams arī pārnakšņot viesnīcā un ieturēt restorāna maltīti. Taču kā norādīja valdes locekle Aiva Logina, tā strādāt nav rentabli: „Darbs ar individuālo klientu notiek. Jebkurā gadījumā apgrozījuma kritums ir jūtams.” Jebkāda veida svētku svinēšana pilī nenotiek, kaut gan interese ir ļoti liela. Logina atzina, ka juridiskā statusa dēļ pils nesaņem valsts atbalstu, tāpēc jātiek galā pašu spēkiem.

Uzrunāto piļu un muižu pārstāvji vienisprātis norāda, ka ir gatavi atsākt pilnvērtīgu darbu, līdzko tas būs atļauts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt