Dienas ziņas

Jaunpilī nodedzināta skulptūra «Marija ar bērnu»

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vidzemē turpinās labības novākšana

Vidzemē joprojām turpinās labības novākšana

Vidzemē joprojām turpinās labības novākšana. Tie lauksaimnieki, kuriem graudus vēl nav izdevies nokult, šajās dienās to plāno paveikt, piesaistot tehniku arī no kaimiņu saimniecībām. Kaut arī labību vietām tomēr neizdosies novākt, graudkopības kooperatīvā “VAKS” vērtē, ka ražas apjoms šogad ir daudz lielāks nekā pērn. Ilgās lietavas gan ietekmējušas graudu kvalitāti – vietām tā ir tik zema, ka nav derīga pat lopbarībai.

Graudkopības kooperatīva "VAKS" struktūrvienībā Valmierā viena pēc otras iebrauc kravas automašīnas. Lai nodotu graudus, saimniekiem nākas gaidīt rindā. Šogad ražas novākšana kavējas par vairākām nedēļām, un vēl oktobra sākumā ik dienu graudu uzglabāšanas torņos iebirst  5000-6000 tonnu labības - pārsvarā kvieši un rapsis.

Kooperatīvā atzīst, ka tā ir visai neierasta  prakse, jo parasti šajā laikā ražas novākšanas darbi jau pabeigti. 15 tonnas tikko nokultu miežu atvedis arī zemnieku saimniecības “Amatas” īpašnieks Gatis Keziks. Viņš atzīst, ka tikai tagad visi 200 hektāri labības būs novākti, bet lielā mitruma dēļ uz lauka nenokults paliks rapsis. Saimnieks vērtē, ka raža šogad laba, taču lietavas ievērojami ietekmējušas graudu kvalitāti.

"Graudu kvalitāte - lopbarība. Ir bijuši arī pārtikas graudi pirms lietavām, bet pārsvarā visi lopbarībai.

Nu ar sēju grūti, ziemāju sēju. Mokamies. Traktors viss dubļos, pa naktīm braucam, sējam, pa dienu kuļam, vedam graudus," teica Keziks.

Pēc graudu nodošanas saimnieks dosies palīgā kaimiņiem, kuriem vēl lielas labības platības nav nokultas. Kooperatīvā vērtē - lai arī vietām, īpaši Alūksnes un Gulbenes novadā, graudi paliks uz lauka, šogad raža daudz labāka nekā pērn. Šobrīd četrās uzņēmuma ražošanas stuktūrvienībās iespējams uzglabāt vairāk nekā 120 000 tonnu graudu, taču nodotās ražas apjoms  jau ir daudz lielāks. Tiesa gan - ar ļoti atšķirīgu  kvalitāti.

"Kvalitāte, jā, nav tāda, kā cerējām. Visi lauksaimnieki cer, ka graudi ir pārtikas, jo par tiem maksā arī vairāk, dēļ tās arī piestrādā. Dēļ lietavām tas viss strauji mainījās. Šobrīd ir lopbarības graudi. Mēs pieņemam visus graudus un tādiem arī strādāsim un tādiem graudiem meklējam tirgu," atzina "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Jansons norāda, ka ir arī tādas graudu ražas, ko var izmantot vien biogāzes ražošanā, jo tie nav derīgi pat lopbarībā. Tie lielākoties novākti tajās platībās, kas ilgstoši atradušās zem ūdens.

Lauku atbalsta dienestā norāda, ka lielākie zaudējumi šogad lauksaimniekiem Kārsavas un Baltinavas novadā, bet kopumā kompensāciju saņemšanai iesniegti gandrīz 3 000 pieteikumu par zaudēto ražu vairāk nekā 74 000 hektāru platībās. Visvairāk cietuši vasaras kvieši.

"Plānots būtisku daļu no lauksaimnieku zaudētajiem ieguldījumiem kompensēt. Kompensēs tos izdevumus, kas lauksaimniekiem bijuši sēklai, degvielai, minerālmēsliem, augsnes apstrādei," sacīja LAD direktores vietnieks Indulis Āboliņš.

Vēl gan nav zināms, cik liela summa no valsts budžeta tiks atvēlēta kompensācijām. Par to spriedīs nākamnedēļ, kad speciālisti būs apsekojuši visas pieteiktās platības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti