Bažas par depozīta sistēmas operatora izvēles caurskatāmību paudušas sešas organizācijas, no kurām piecas nodarbojas galvenokārt ar vides jautājumiem. Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga stāsta, ka par operatora izvēli atbildīgais Valsts vides dienests informāciju sniedzot, tomēr lēmuma pieņemšanu novērot neļauj.
"Mēs īsti nezinām un neredzam, kādi argumenti tiek lietoti par labu vienam vai otram pretendentam, kādā veidā tiek izvērtēti un piešķirti punkti šajos dažādajos kritērijos, kas noteikumos ir pielikti. Pats process mums diemžēl ir necaurredzams," uzsver “Zaļās brīvības” vadītājs Jānis Brizga.
Brizga norāda – galvenais, lai sistēma būtu viegli lietojama un mudinātu vairākkārt lietojamās pudeles izmantot vēlreiz, nevis pārstrādāt. Viņš arī uzsver, ka depozīta sistēma nedrīkst būt peļņas projekts. Tomēr uztraukumu par dažādām biznesa interesēm vairo abu pretendentu izplatītie paziņojumi un sūdzības, kurās tie viens otram pārmet dažādus pārkāpumus.
Vienā pusē ir SIA “Depozīta iepakojuma operators”, kurā dalību ņēmuši vairāki lieli dzērienu ražotāji, piemēram, “Cēsu alus”, “Aldaris” un “Cido Grupa”. Otrs pretendents ir “Nulles depozīts”. Tajā lielākie dalībnieki ir Latvijas Tirgotāju asociācija, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Zaļā josta”, kas ar iepakojuma savākšanu nodarbojas šobrīd.
Atzinumu par to, kuram pudeļu vākšanas sistēmu uzticēt, Valsts vides dienesta komisija plāno apstiprināt nākamnedēļ. Komisijas darba atklātajā daļā nevalstiskās organizācijas varēja piedalīties, taču novērot punktu skaitīšanu gan nevarēs.
"Šāda pieredze mums ir bijusi ar daudzām citām valsts iestādēm, un tad mēs varam komentēt šī procesa lēmumu pieņemšanas atklātību un godīgumu. Šajā gadījumā tas līdz galam nav noticis. Tāpēc mēs arī paužam bažas par to, vai tas lēmums būs atklāts un godīgs," norāda “Delnas” direktore Inese Tauriņa.
Valsts vides dienests tikmēr atbild – novērotājus vērtēšanā pieaicināt neļaujot Ministru kabineta noteikumi.
"Diemžēl tad, kad tika skaņots šis noteikumu projekts, netika saņemti nekādi priekšlikumi no nevalstiskajām organizācijām, kā tās vislabāk varētu piedalīties. [..] Mums, protams, ir saistoši arī nosacījumi par informācijas neizpaušanu, un tāpēc mēs esam diezgan uzmanīgi iesaistījuši nevalstiskās organizācijas komisijas darbā," skaidro Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
Baklāne-Ansberga atzīst, ka pretendentu cīņas publiskajā telpā uz komisiju radījušas spiedienu, tomēr par lēmuma objektivitāti viņai šaubu neesot. Dienests pieļauj, ka operatora izvēli otrs pretendents varētu pārsūdzēt, taču to, vai tas apdraudēs depozīta sistēmas ieviešanu līdz ar likumā noteikto 2022. gada 1. februāri, Baklāne-Ansberga nevēlējās prognozēt.
