Paziņojumā medijiem atgādināts, ka valdība neatbalstīja „Nord Stream 2” attīstību.
Kompensāciju lūdz divi uzņēmumi: SIA „Noord Natie Ventspils Terminals” un AS „Baltijas Ekspresis”.
„SIA Noord Natie Ventspils Terminals un AS Baltijas Ekspresis atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta „Nord Strem 2” īstenošanā, kas savukārt rezultējās „Nord Stream 2” projekta sadarbības Ventspils ostai piedāvājuma atsaukumā,” teikts paziņojumā.
SIA „Noord Natie Ventspils Terminals” vēlas 2,5 miljonu eiro lielu kompensāciju par kravas pārkraušanas pakalpojumiem un tikpat lielu naudas summu par kravas tehnoloģisko elementu nodrošināšanu. Vēl 0,7 miljoni eiro uzņēmums grib par ienākumiem, kas būtu par kravas uzglabāšanu.
Uzņēmuma pārstāvis Māri Katranži Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka nevar komentēt uzņēmuma administrācijas iespējamo rīcību gadījumā, ja valdība prasību noraidīs.
Viņš izteicās, ka, neraugoties uz to, vai tiktu noslēgts līgums par Ventspils termināla izmantošanu "Nord Stream 2" vajadzībām, investīcijas tiktu veiktas jebkurā gadījumā - osta tāpat tehniski tiktu piemērota attiecīgajām prasībām.
Toties AS „Baltijas Ekspresis” lūdz kompensēt neiegūtos ieņēmumus par dzelzceļa pārvadājumu loģistiku 2,6 miljonu eiro apjomā.
“Šis projekts terminālam būtu nodrošinājis darbu pusotra gadu garumā un neatsveramu atspaidu tehnoloģiskajā attīstībā un pieredzē. Mūsu termināla dalība „Nord Stream 2” projektā tika atbalstīta „Nord Stream 2” projekta galvenajā mītnē Šveicē, kur tika gaidīta Latvijas Republikas valdības oficiālā nostāja par Latvijas Republikas iesaisti loģistikas nodrošināšanā caur Ventspils ostu,“ iesniegumā valdības vadītājam Mārim Kučinskim (ZZS) norāda SIA „Noord Natie Ventspils Terminals” valdes loceklis Aivars Gobiņš, paužot gatavību pēc Ministru kabineta pieprasījuma argumentēti pamatot un dokumentāli pierādīt zaudējumu apmērus.
Šai prasībai gan neesot nekāda juridiska pamatojuma, jo valdība nekādus lēmumus pieņēmusi nav, kā arī nav slēgti nekādi līgumi, Latvijas Radio norādīja Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Kārkliņš.
To apliecināja arī premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), norādot, ka oficiāla atbilde uz uzņēmēju vēstuli taps, bet viņš nesaredz, kāpēc uzņēmumi runā par kaut kādiem zaudējumiem, ja valdība no savas puses ir tikai paudusi savu attieksmi, nav pieņēmusi nekādus saistošus lēmumus un akcentējusi drošības intereses, kuras ir pretrunā ar šādu projektu.
Ziņots, ka valdība 21.aprīlī noraidīja Latvijas iesaisti „Nord Stream 2” projektā, norādot uz būtiskiem riskiem nacionālajai drošībai.
