De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

VVD izvēlējies dzērienu iepakojuma depozīta operatoru

Valsts vides dienests izvēlējies iepakojuma depozīta operatoru

Valsts vides dienests (VVD) no diviem pretendentiem ir izvēlējies uzvarētāju, kuram uzticēs veidot un pārvaldīt dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu septiņu gadu periodā. Uzvarētāja nosaukums kopā ar pamatojumu par VVD izdarīto lēmumu tiks paziņots nedēļā pēc Ziemassvētku brīvdienām, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Aptuveni aprēķini liecina, ka sistēmas uzturēšana ik gadu izmaksās aptuveni divdesmit līdz  25 miljonus eiro. Kamēr nav izziņots uzvarētājs, detalizētu informāciju par pretendentu finanšu piedāvājumiem VVD neatklāj. Depozīta ieviesēja izmaksas pirmajā darbības gadā nedrīkstēs pārsniegt konkursa piedāvājumā iekļautās, bet pēc tam to aprēķinās un saskaņos regulators.

Sacensības pēdējā posmā piedalījās divi pretendenti: SIA “Depozīta iepakojuma operators” un SIA “Nulles depozīts”.

Kandidātus vērtēja piecu VVD darbinieku veidota komisija. VVD vadītāja abu pretendentu piedāvājumus sauc par samērā līdzvērtīgiem un visu izšķīruši par konkrētiem kritērijiem piešķiramie punkti.

“Protams, niansēs -  vienā aspektā vienam, citā aspektā otram pretendentam - bija labāks šis piedāvājums vai labāk aprakstīts, bet kopumā: kritēriji bija ļoti dažādi - gan vērtējot pašu depozīta sistēmas plānu, kā tā varētu tikt ieviesta, gan arī to, kas ir dalībnieki, kas ir dibinātāji vai kas ir kļuvuši par šī uzņēmuma dalībniekiem jau pēc līguma noslēgšanas, kā arī šī dalības maksa pirmajā gadā tika vērtēta, līdz ar to gala lēmumu un gala vērtējumu ietekmēja visu šo kritēriju summa,” skaidro VVD vadītāja Elita Baklāne-Ansberga.

Vienā no VVD organizētajām sēdēm drīkstēja piedalīties arī novērotāji, lai iepazītos ar pretendentu piedāvājumiem un to vērtēšanas procesu. Lēmuma pieņemšana notika aiz slēgtām durvīm. “Pēc tiem jautājumiem, ko mēs uzdevām, neradās pilnīga pārliecība, ka Vides valsts dienests ir skaidri pārliecināts par to, kādā veidā vērtēt to pašu efektivitāti, kas vairākās vietās ir norādīts kā vērtēšanas kritērijs, lai izvērtētu, salīdzinātu šos pretendentus, kurš tad ir efektīvāks. Mums neradās priekšstats, ka ir pilnīga pārliecība par to, kā šo efektivitāti var salīdzināt,” saka viens no sēdes dalībniekiem, Vides konsultatīvās padomes pārstāvis Jānis Brizga. 

VVD bažas noraida un sola katru lēmumu un tā pamatojumu sniegt līdz ar uzvarētāja paziņošanu.

Par iespēju veidot depozītu cīnījās viens dzērienu ražotāju  un viens atkritumu apsaimniekotāju veidots uzņēmums.

SIA “Depozīta iepakojuma operators”  daļas pieder lielākajiem dzērienu ražotājiem, tostarp - Coca-Cola HBC Latvia”, “Aldaris”, “Cēsu alus”, Cido Grupa un citiem. Viņi pārstāv vairāk nekā 80 procentus no produkcijas, uz kuru attieksies jaunā depozīta sistēma.

“Ražotāja klātbūtne šajā operatorā ir labs garants tam, ka pasargā šo depozīta sistēmu no jebkādu shēmu izveidošanas un slēptas peļņas izņemšanas iespējām,” saka “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Uzņēmumā šobrīd 13 procenti daļu pieder arī PET pudeļu pārstrādātājam “PET Baltija”, kas ir atkritumu apsaimniekošanas “Eco Baltija grupas” uzņēmums. Stūrītis apgalvo, ka visu sistēmā savākto materiālu pārdos izsolē par izdevīgāko cenu, pašu dalībniekam nedodot priekšrocības. “Hipotētiskā gadījumā, ja operators pārdotu materiālu par kaut kādu pazeminātu cenu, tas nozīmētu to, ka ražotāji labprātīgi sponsorētu vai piemaksātu par šādu situāciju, jo tas automātiski palielinās to maksu, kas ražotājiem būs jāmaksā par depozīta sistēmas uzturēšanu. Tāpēc šis mehānisms to lieliski regulē, jo ražotāji nav ieinteresēti apdalīt paši savu savu biznesu,” uzsver Stūrītis.

Otrs pretendents ir SIA “Nulles depozīts”. Tā vairākuma daļas pieder atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem BAO un “Zaļā josta” (20.83% un 36.45%), kur starp īpašniekiem ir viena no ietekmīgākajām personām atkritumu biznesā Jānis Vilgerts.

“Ja runa iet vienkārši par atkritumu biznesu, tad es domāju, bez atkritumu biznesa depozīta sistēmu īsti uzbūvēt nevar, tā ir viena no šīm sastāvdaļām, un ne pa velti atkritumu apsaimniekotāji ir abos pretendentos. Tā kā tas ir pilnīgi normāls biznesa modelis,” uzņēmuma veidošanas principus skaidro “Nulles depozīta” valdes loceklis Arnis Salnājs.

“Nulles depozīts” publiskajā retorikā lielāko uzsvaru liek uz tehnoloģijām.

Viņi piedāvā iepakojumu savākt ar nesen kā izgudrotu taras automātu, kas varēs pieņemt plašu iepakojumu klāstu. Bet iekārtas viņi plāno iegādāties no saistīta uzņēmuma – firmas “WinGo Deposit”, kuras līdzīpašnieks arī ir Jānis Vilgerts. Ja likums regulē peļņas iespējas depozīta operatoram, tad taras automātu piegādātājam šādu ierobežojumu nav. “Nulles depozīta” vadītājs noliedz, ka šis piedāvātais tehnoloģiju izrāviens varētu nākt kopā ar vēl vienu digitālgeitai līdzīgu skandālu.

“Es nezinu, kā jūs to domājat. Es nevaru savilkt paralēles, tas, ko es redzu par “Nulles depozīta” piedāvājumu, viņš ir sagatavots absolūti profesionāli, konkurētspējīgi, es tikai ļoti vēlos, kaut man būtu iespējams viņu parādīt dabā,” saka Salnājs.

Lūgta komentēt depozītsistēmas potenciālā ieviesēja un taras automātu piegādātāja savstarpējo saistību, Baklāne- Ansberga saka: “Normatīvie akti šādu scenāriju neaizliedz. Es varu apstiprināt, ka vienā no pretendentu piedāvājumiem patiešām, kā viena no alternatīvām gan, ir iekļauta dalībnieka iekārtu iegāde. Bet tas nav aspekts, kas tiek vērtēts un kam ir izšķiroša nozīme šī depozīta operatora izvēlē.”

VVD juristiem arī bija jāveic papildu analīze, vai “Nulles depozīts” vispār var turpināt dalību arī konkursa otrajā kārtā.

Katram pretendentam bija jāiesniedz apliecinājumi, cik daudz dzērienu ražotāju viņi pārstāv. Šis kritērijs veido 30 procentus no visa vērtējuma. Šaubas radīja fakts, ka “Nulles depozīta” pieteikumā iekļautās ziņas radīja maldīgu priekšstatu, ka viņu veidotajā sistēmā apliecinājusi piedalīties arī “Coca Cola Latvija”, kas neatbilda patiesībai. Salnājs to sauc par “cilvēcīgu kļūdu”.

Juristi galu galā secināja, ka pieteikums tomēr atbilst minimālajām prasībām, un ļāva turpināt cīņu arī otrajā kārtā. Konkursa uzvarētāju visticamāk paziņos 29.decembrī, līdz tam tiks gatavots izvērsts pamatojums lēmumam.

“Mēs, nu jau trešo mēnesi noslēdzot, ļoti rūpīgi, uzmanīgi strādājam, lai nekļūdītos kādās juridiskās procedūrās vai kādos formālos aspektos. Arī šobrīd rūpīgi strādājam pie lēmuma pamatojuma. Lai arī ja lēmums tiktu pārsūdzēts, tas neradītu būtisku risku, lai sistēmu nevarētu ieviest,” saka Baklāne-Ansberga.

SIA “Depozīta iepakojuma operators” ir pateicis, ka zaudējuma gadījumā vērsīsies tiesā. SIA “Nulles depozīts” pagaidām ar šādu apgalvojumu nesteidzas. Vides dienesta meklē risinājumus, lai depozīta sistēmas ieviešana neaizkavētos arī tiesāšanās gadījumā. Un sāktu darboties no 2022.gada februāra. Līdz tam uzvarētājam jāizveido sistēma, jāpērk taras automāti un tie jāizvieto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt