Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Budžeta izdevumus vajadzētu samazināt

Valsts maka uzraugi mudina domāt par lielāku drošības spilvenu budžetā

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir izvērtējusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto vidēja termiņa budžeta ietvaru turpmākajiem trīs gadiem. Padome mudina domāt par lielāku drošības spilvena izveidi nebaltām dienām.

ĪSUMĀ:

  • Ekonomikas izaugsme sāk bremzēties, tāpēc jāveido lielāks drošības spilvens, uzskata FDP.
  • Bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka labākais brīdis veidot uzkrājumus ir nokavēts.
  • Budžeta uzraugi uzteica ieceri celt neapliekamo minimumu un īstenot novadu reformu.
  • Plānotais budžeta deficīts atbilst ES, ne Latvijas prasībām; būtu jātērē par 94 miljoniem mazāk.
  • Ekonomists Mārtiņš Ozoliņš rosina Latvijas budžeta deficīta prasības pielāgot ES normām.

Valsts maka uzraugi mudina domāt par lielāku drošības spilvenu budžetāJānis Kincis
    Nākamajiem trīs gadiem plānotā nodrošinājuma rezerve atbilst minimālajam likumā noteiktajam apjomam - 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr nenoteiktība ārējos tirgos varētu likt pārskatīt šā gada jūnijā apstiprinātās ekonomikas izaugsmes prognozes 2020. gadam un valdībai vajadzētu veidot pamatīgāku drošības spilvenu jeb budžeta rezervi, norādīja FDP locekle Inna Šteinbuka.

     

    "Valdībai jādomā par lielāku drošības spilvenu, ja mēs gribam dzīvot stabili un negribam piedzīvot ekonomisko šoku. Tas jāpatur prātā gan 2020. gadā, gan turpmākajos gados. Ieejot ekonomikas ciklā ar lejupslīdošu fāzi, mums ir jādomā, kā ar to tikt galā," norādīja Šteinbuka.

    Raksturojot ārējos riskus, Šteinbuka norādīja, ka valdībai jārēķinās ar neprognozējamām "Brexit" sekām, tāpat Latvijas eksportu var ietekmēt tirdzniecības kari starp ASV, Eiropu un Ķīnu, kas var negatīvi atspoguļoties arī valsts budžetā. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš gan uzskata, ka brīdis veidot uzkrājumus ir nokavēts.

    "Ja skatāmies, vai vajag valsts budžeta deficītu mazināt ātrāk nekā plānots un veidot drošības spilvenu, tad jāsaka, ka šobrīd drīzāk ir par vēlu. Ekonomikas izaugsme šobrīd ir būtiski sabremzējusies.

    Drīzāk, ja tādas ambīcijas bija, tad labs brīdis bija iepriekšējie divi gadi, kad ekonomika acīmredzami auga virs sava potenciāla un bija labie laiki arī budžetā,” skaidroja ekonomists.

    Fiskālās disciplīnas padome

    • Latvijā darbu sāka 2014.gada 1.janvārī;
    • Šādas padomes izveidotas vai arī ir aktīvā izveides procesā visās ES valstīs un vairākās citās pasaules valstīs, kas ir ārpus ES. Padomes tiek veidotas pēc 2008./2010.gada smagās pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes;
    • Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas nav pakļauta valstu valdībām vai parlamentiem, bet sniedz savu vērtējumu par fiskālās disciplīnas jautājumiem;
    • Galvenie padomes uzdevumi ir:

    o   uzraudzīt valsts budžeta ietvara un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādes un izpildes atbilstību ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts finanšu pārvaldei;

    o   sekot līdzi valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem, veicot neatkarīgu to novērtējumu;

    o   novērtēt un publiskot ziņojumus par valsts fiskālās politikas ilgstspēju un izvērtēt, vai kādi no valdības lēmumiem nerada riskus ekonomikas attīstībai.

    Padome norādīja, ka apsveicama ir valdības rīcība straujāk par plānoto maznodrošināto interesēs palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Uz sociālo pabalstu sistēmas pilnveidošanu norādīts arī Eiropas Savienības (ES) rekomendācijās. Tāpat pozitīvi vērtējama administratīvi teritoriālā reforma, jo tā sola racionālāku līdzekļu izlietojumu.

     

    Vienlaikus FDP atzinusi, ka 2017. gadā īstenotās nodokļu reformas dēļ ik gadu nodokļu ieņēmumos zaudēti apmēram 1% no IKP, turklāt reformas ietekme uz budžeta ieņēmumiem būs jūtama vēl nākamajos gados. Skaidrojums ir, ka ekonomikas izaugsme nav bijusi gluži tāda, kā plānots.

    "Uzņēmuma ienākuma nodokļa plāns 2019. gadā bija 200 miljoni eiro. Līdz augustam iekasēti 18 miljoni eiro. Grūti iedomāties, ka šo plānu varētu izpildīt. Acīmredzot, ekonomika nav augusi tā kā plānots un tas, kas tika gaidīts, neīstenojās," pauda Šteinbuka.

    Ņemot vērā šos secinājumus, FDP piekrīt valdības pozīcijai nesasteigt nākamo nodokļu reformu. Finanšu ministrija tās izstrādi sāks pēc 2020. gada valsts budžeta pieņemšanas.

    Bankas "Citadele" ekonomists uzsvēra, ka nodokļu reformas pieredze noteikti jāņem vērā, plānojot nākamās nodokļu izmaiņas.

    "Labais, ko redzam no savas puses, ir, ka uzņēmumiem mazinās parādsaistības un aug finanšu līdzekļi, pieaug kapacitāte attīstīties, kas arī bija reformas mērķis. Īstermiņā, it īpaši budžetā, ir sanācis iesitiens, pēc būtības robs. Šī pieredze noteikti jāņem vērā, šīs izmaiņas [notikusī reforma] var palīdzēt daudz labāk paredzēt nākamo reformu efektu. Nākamajā reformā būtu svarīgi redzēt, kas būtu tie valsts pakalpojumi, kas jāfinansē, tam attiecīgi jāpielāgo nodokļu sistēma," klāstīja ekonomists.

    Nākamā gada valsts budžetā paredzētais deficīts atbilst ES fiskālās disciplīnas prasībām, tomēr Latvijas Fiskālās disciplīnas likuma normas ir striktākas. Tāpēc izdevumiem budžetā vajadzētu būt par apmēram 94,6 miljoniem eiro mazākiem, norādīja Šteinbuka.

    Ekonomists Mārtiņš Ozoliņš uzskata, ka būtu vērts apsvērt, vai Latvijā Fiskālās disciplīnas likumu nevajadzētu pielāgot Eiropas Savienības normām.

    Valdība nākamā gada valsts budžetu plāno apstiprināt piektdien, 11. oktobrī. Nākamajā pirmdienā tā projektu nogādās skatīšanai Saeimā. Budžetu iecerēts izskatīt un apstiprināt līdz valsts svētkiem.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti