Budžeta uzraugi mudina nākamgad tērēt par 94 miljoniem mazāk nekā iecerēts

Lai gan valdības fiskālā politika kļūst atbildīgāka, tomēr saglabājas iepriekšējo gadu lēmumu ietekme, secina Fiskālās disciplīnas padome. Tā mudina nākamā gada budžetā maksimāli pieļaujamos izdevumus noteikt par 94 miljoniem eiro mazāk nekā paredzēts budžeta projektā.

Padomē informēja, ka kopumā atzinīgi novērtē Finanšu ministrijas darbu 2020.gada budžeta ietvara sagatavošanā, kuru šonedēļ sāka izskatīt valdībā. Tomēr nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska, un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami.

„Finanšu ministrijas plānotie fiskālie rādītāji primāri orientējas uz Eiropas Savienības Finanšu stabilitātes un ilgtspējas pakta prasību izpildi. Taču Padome uzskata, ka nākamā gada budžeta plānošanā ir jāievēro Latvijas fiskālās disciplīnas normas, kuras kopumā ir stingrākas,” paziņojumā medijiem norādījis Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Kā norāda Padome, pašreizējais piedāvātais budžeta ietvars ir vērtējams kā atbilstošs Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, tomēr 2020.gada pieļaujamos izdevumus paplašina nodokļu reformas ietekme 94 miljonu eiro apmērā. Padome nodokļu reformas vienreizējo raksturu arī iepriekš ir vērtējusi kā neatbilstošu Fiskālās disciplīnas likuma prasībām.

Padome arī norāda uz nepietiekama uzkrājumu veidošanu ekonomikas augšupejas fāzē 2017., 2018.gados, kā arī nepietiekami ciešo fiskālo politiku, pieņemot 2019.gada valsts budžetu. Taču šogad ir iezīmējušās vairākas negatīvu risku tendences: Latvijas IKP pieauguma palēnināšanās 2.ceturksnī, Latvijas eksporta partneru valstu ekonomikas sabremzēšanās, tāda pieaugošā nestabilitāte starptautiskās ekonomikas vidē kā “Brexit” tirdzniecības un tarifu kari. Papildus riskus rada arī problēmas finanšu tirgos un Latvijas spējas pārliecināt partnerus par sasniegumiem “Moneyval” rekomendāciju ieviešanā.

“Minētie riski ir nopietns pamats, lai nākamā gada budžeta veidošanā tiktu ievērota stingrāka fiskālā disciplīna,” norādījis Platais.

Padome atbalsta valdības lēmumu izveidot 2020.gadā un vidēja termiņa budžeta ietvarā fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām. Padome novērtē šo uzkrājumu kā atbilstošu pašreizējai situācijai.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) intervijā Latvijas Radio raidījumā sacīja, ka izvērtēs Fiskālās disciplīnas padomes norādīto, taču nesolīja visu ņemt vērā. “Fiskālās [disciplīnas] padomes uzdevums būt ļoti konservatīviem un viņi to uzdevumu pilda. (..) Mēs turpinām strādāt, vēl 2-3 nedēļas ar partneriem strādāsim pie konkrētiem cipariem un

izvērtēsim tās pozīcijas, uz ko mums norādīja Fiskālā padome. Varbūt kaut ko arī neņemsim vērā, jo tas ir diskusiju objekts. Mēģināsim pierādīt savu taisnību,” sacīja Reirs.

KONTEKSTS:

Valsts budžets 2020. gadam pārsniegs 10 miljardus eiro, un tas būs par aptuveni 500 miljoniem vairāk nekā šogad, paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Budžeta pārskatīšanas rezultātā esot rasti ievērojami vairāk resursu nekā valsts tēriņu revidēšanā pērn. Pēc izdevumu 2020. gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem "48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljoni eiro ministriju noteiktajām prioritātēm".

Kopumā 2020. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7 132,4 miljonu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljonu eiro apmērā. Izdevumi 2020.gadam palielināti par 39,4 miljoniem eiro un 2021.gadam par 35,7 miljoniem eiro.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti