Revīzijā konstatētie fakti, kā arī pašvaldības pārstāvju rīcība un attieksme pret tiem ļauj secināt, ka Garkalnes novada vadība savā darbībā nav ievērojusi labas pārvaldības principus – atklātību, vienlīdzību un tiesisko paļāvību –, kā arī vairākos gadījumos pieļāvusi likuma normu pārkāpumus, par kuriem VK vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
ĪSUMĀ:
- Garkalnes novada pēdējo divu gadu budžeti nav publiski pieejami iedzīvotājiem.
- NĪN atviegolojumi piešķirti neievērojot novada noteikumus.
- Atbalstītas sporta aktivitātes bez skaidriem kritērijiem.
- Administrācijai maksātas dāsnas piemaksas bez pienācīga pamatojuma.
- Prēmiju izmaksā, iespējams, konstatēti arī interešu konflikta situācijas.
- Novadā ir dārgākā Pašvaldības policija, taču tās darbības rezultāti neuzrāda izmaksām atbilstošu atdevi.
- Ir neskaidras un nepamatotas pašvaldības darbības ūdenssaimniecības jomā.
- 2017. gadā pašvaldība nav pabeigusi nevienu no diviem sākotnēji plānotajiem projektiem, bet pērn 3 plānotie projekti neesot pat uzsākti.
- VK Garkalnes pašvaldībai sniegusi 14 ieteikumus.
- Pašvaldības pārstāvis uzskata, ka pārbaude "uzsākta diezgan tendenciozi" un kritizē, ka Latvijā vārds "bagāts" ir sinonīms vārdiem "slikts un ļauns".
Pašvaldības budžets kā privāts naudas maks
Turklāt 2017. un 2018. gadam apstiprinātie budžeti iedzīvotājiem nav publiski pieejami. Nav publiskoti vismaz 16 domes lēmumi, kas tostarp pieņemti par finansiāla atbalsta piešķiršanu, uzņemtajām ilgtermiņa saistībām un domes darbinieku algām, norādīja VK.
Šādi darbojoties, pašvaldības vadība naudas līdzekļus tērē ne tikai aiz iedzīvotāju, bet arī aiz domes deputātu muguras, secinājusi VK.
Nenosakot skaidrus kritērijus, Garkalnes pašvaldības iedzīvotājiem un komersantiem ir piešķirti dažādi atvieglojumi un labumi, kas revidentos rada šaubas par lēmumu pieņemšanas objektivitāti.
Piemēram, 2016., 2017. un 2018. gadā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus teju vienmēr dome piešķīrusi, neievērojot pašas izdotos saistošos noteikumus. Tādējādi pašvaldība nav guvusi ieņēmumus kopsummā 137 000 eiro apmērā. Bet 2017., 2018. un 2019. gada pirmajā ceturksnī bez skaidriem kritērijiem piešķirts finansiāls atbalsts sporta aktivitātēm kopsummā par 315 000 eiro. Sniegtais atbalsts ir no 11% līdz pat 133% no iesniedzēju prasītās summas, turklāt pamatojums šādām atšķirībām nav izsekojams. Šāda pieeja neliecina par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem atbalsta saņēmējiem, uzskata VK.
Tāpat VK secinājusi, ka Garkalnes pašvaldības administrācijā nodarbinātajiem tiek maksātas arī dāsnas piemaksas, kam nav pienācīga pamatojuma.
Tā saskaņā ar 2017. un 2018. gadā izdotajiem rīkojumiem izmaksas atlīdzībai nepamatoti palielinātas gandrīz par 217 000 eiro. Prēmiju un naudas balvu piešķiršanā konstatēti arī iespējami interešu konflikta gadījumi, par kuriem VK informēja KNAB.
Pašvaldība 2017. un 2018. gadā iztērējusi vairāk nekā 215 000 eiro degvielas kompensācijās darbiniekiem un deputātiem, neveicot degvielas izlietojuma uzskaiti, kas ļautu pārliecināties par izlietojuma saistību ar darba pienākumu veikšanu. Arī komandējumiem, nenorādot vai norādot tikai vispārīgus komandējumu mērķus, izlietoti vairāk nekā 27 000 eiro, norādīja VK.
Dārga pašvaldības policija un dīvaina ūdenssaimniecība
Garkalnes pašvaldības policija ir ierindojama starp dārgākajām Pierīgas pašvaldību policijām. Izmaksas uz vienu policijas darbinieku ir 33 322 eiro gadā (piemēram, Ropažu novada pašvaldībā – 12 803 eiro), bet pašvaldības policijas darba rezultāti nebūt neliecina par dāsnajam finansējumam atbilstošu atdevi. Pretēji attīstības programmā plānotajam samazinājumam noziedzīgo nodarījumu, ceļu satiksmes negadījumu un ugunsgrēku skaits palielinās, atzīmēja VK.
Arī kapitālsabiedrību pārvaldības kārtība Garkalnē ir visnotaļ formāla. Lai gan ir paredzēta ar kapitālsabiedrībām noslēgto 26 līgumu izpildes uzraudzība, tā faktiski netiek veikta, secinājusi VK.
Revīzijā VK tā arī neizdevās gūt pamatojumu, kādēļ ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšana ir uzticēta trim dažādām kapitālsabiedrībām: SIA “"Garkalnes komunālserviss", SIA "Garkalnes inženiertīkli" un SIA "Garkalnes ūdens". Turklāt ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi no faktiskajām pakalpojumu izmaksām atšķiras visnotaļ būtiski. SIA "Garkalnes ūdens ūdensapgādes pakalpojumam 2018. gadā faktiskās izmaksas pat vairāk nekā divas reizes pārsniedza tarifu. Tādēļ kapitālsabiedrībām pakalpojumu sniegšanas rezultātā rodas zaudējumi. Pēc revidentu veiktās aplēses, 2018. gadā tie pārsniedza 208 000 eiro, radot papildu slogu pašvaldības budžetam un samazinot pieejamos finanšu līdzekļus citām iedzīvotājiem svarīgām vajadzībām.
VK nav arī saprotams, kādēļ SIA "Garkalnes ūdens" praktizē dažādu attieksmi pret saviem klientiem. Ādažu novadā ūdenssaimniecības pakalpojumi tiek sniegti par zemākiem tarifiem, līdz ar to 2017. un 2018. gadā kapitālsabiedrības ieņēmumi nepamatoti samazināti vismaz par 5549 eiro. Bet no 2019. gada maija ūdenssaimniecības tarifi klientiem Garkalnes novadā ir pat par 35% augstāki nekā klientiem Ādažu novadā.
Attīstības programma: "papīrs pacieš visu"
Pašvaldības izstrādātā Attīstības programma, kam vajadzētu nodrošināt sabiedrības vajadzības un teritorijas attīstību, vairāk atbilst labo vēlmju sarakstam, nevis reālas rīcības plānošanas dokumentam. Visbiežāk Attīstības programmā iekļautie projekti netiek realizēti vispār vai to termiņi aizvien tiek pagarināti. No 2014. līdz 2018. gadam plānotajos termiņos realizēti tikai septiņi no 23 jeb 30,4% Investīciju plānā sākotnēji iekļautajiem projektiem. Attīstības programmas izpildei faktiski netiek sekots līdzi, konstatējusi VK.
"Garkalnes novada pašvaldība, šķiet, ir aizmirsusi, ka pašvaldības budžetam ir jākalpo par instrumentu Attīstības programmā noteikto mērķu sasniegšanai, jo šīs pašvaldības budžets nav sagatavots sasaistē ar Attīstības programmas Rīcības plānu un Investīciju plānā paredzētajiem kārtējā gada projektiem," norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Tā, piemēram, 2017. gadā pašvaldība nav pabeigusi nevienu no diviem sākotnēji plānotajiem projektiem. Upesciema skolas pārbūve un bērnudārza izveidošana pie pamatskolas tika pārcelta uz 2019. gadu.
Bet 2018. gadā Garkalnes pašvaldība pat neuzsāka trīs plānotos projektus – estrādes ierīkošanu Mākoņkalnā, Baltezera rietumu apvedceļa izbūvi un veloceliņu savienojumus ar Rīgas veloceliņu, atzīmēja VK.
Lai arī pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem ir apzinājusi akūtās problēmas, tajā skaitā saistībā ar informācijas atklātības trūkumu, jau minētajā novada Attīstības programmā risinājumi šādai problēmai vispār nav paredzēti, norādīja VK.
Garkalnes pašvaldībā līdz VK revīzijas ziņojuma sagatavošanai nebija izveidota Attīstības programmas uzraudzības informācijas sistēma, bet atbildīgās amatpersonas tā arī nevarēja revidentiem uzrādīt ne ikgadējos uzraudzības ziņojumus, ne trīs gadu pārskata ziņojumus par programmas ieviešanas progresu. Attīstības programmas uzraudzības rezultāti dotu iespēju iedzīvotājiem iegūt saprotamu informāciju par to, kādēļ notiek atteikšanās no vairāku projektu realizēšanas vai tie tiek atlikti, ņemot vērā budžeta iespējas, kā tas ir noticis ar Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas būvniecību.
Revīzijas rezultātā Valsts kontrole ir sniegusi Garkalnes novada pašvaldībai 14 ieteikumus. VK sekos līdzi to ieviešanas gaitai un regulāri informēs iedzīvotājus par to ieviešanu.
Pašvaldība daļēji piekrīt VK secinātajam
Garkalnes novada domes Projektu un attīstības daļas vadītājs Gundars Krievs intervijā Latvijas Radio norādīja, ka VK revīzijā secinātais vērtējams divējādi. No paziņojuma medijiem var noprast, ka pašvaldībā notiek "briesmas un šausmas". Savukārt, skatoties VK ieteikumus, pašvaldība saskata lietas, kas būtu jādara un pie kurām darbs jau ir sākts.
"Ja runā par pārkāpumiem, tad tur ir skaļi nosaukts (..) Bet, ja mēs palasām, kas tad ir atklāts... Tas, kas saistīts ar KNAB, lietas ir nodotas, un tur cilvēki ir saņēmuši savu sodu, un viss notiek," klāstīja Krievs.
Viņš uzskata, ka pārbaude "uzsākta diezgan tendenciozi" - tās tēma bija noskaidrot, kā saimnieko viena no bagātākajām Latvijas pašvaldībām. "Diemžēl ir tā, ka Latvijā termins "bagāts" ir sinonīms vārdiem "slikts un ļauns" (..)."
Garkalnes novada pašvaldība ir viena no tām, kas maksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā jeb subsidē tās pašvaldības, kam nav pietiekamo finansiālo resursu. 2015. gadā pašvaldībai šajā fondā līdztekus 2,5 miljoniem eiro bija jāiemaksā vēl viens miljons eiro, kas bija plānots novada infrastruktūras attīstībai un kas bija jārod kaut kam citur, teica Krievs.
"Tā kā ir lietas, kam mēs piekrītam un kam mēs nepiekrītam," teica pašvaldības pārstāvis. "Ja ir bijusi izšķērdība vai piesavināšanās, tad lai parāda, kur tas revīzijas ziņojumā parādās. Tad ar steigu jāziņo un jāsauc cilvēks pie atbildības (..)," klāstīja Krievs, piebilstot, ka VK minētie 3,4 miljoni eiro papildu tēriņi 2017. un 2018. gadā saistīti ar pašvaldības lielāko projektu - skolas būvniecību, kā dēļ nācies ņemt aizņēmumu. "Tas savlaicīgi netika iegrāmatots, piekrītu, varbūt tur bija kādas atkāpes (..)." Tāpat Krievs pieļāva, ka dokumentu kārtošana nav bijusi pietiekama.
Minot konkrētos pārkāpumus, Valsts kontrole jau vērsusies pie atbildīgā ministra, pašvaldību savienības, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, ģenerālprokuratūras un KNAB. Atbildīgais ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") norādījis, ka prasīs paskaidrojumus.
"Man kā ministram ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pieprasīt paskaidrojumus no Garkalnes domes priekšsēdētāja. Un tad, atbilstoši paskaidrojumiem un tam, ko mēs paši būsim iekšējā pārbaudē konstatējuši, tālāk rīcība sekos," tā Pūce.
Ministram ir tiesības pašvaldības vadību no amata arī atbrīvot.
