Vienkāršoti var teikt, ka “Reko” ir zemnieku un mājražotāju tirgus internetā. Zemnieki sociālajos tīklos publicē produktu sarakstu, pircēji pasūta, un preču saņemšana ir konkrētā vietā vienas stundas laikā.
“Pircējs jau iepriekš zina, ko viņam būs iespējams iegādāties, savukārt zemnieks brauc uz šo tikšanos jau ar skaidru sarakstu, ko viņš visu pārdos. Tiešais tulkojums “reko” no somu valodas ir godīga tirdzniecība. Skandināvijā šis modelis attīstījās 2013. gadā, kad Tomass Snellmans, somu biosaimniecības īpašnieks, saprata, ka arvien grūtāk un grūtāk ir iekļūt kādās tirdzniecības vietās, tirdzniecības ķēdēs tieši mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām. Un sevišķi aktuāli tas kļuva 2020. gadā Covid-19 ietekmē, un tad it sevišķi Skandināvijā šis modelis piedzīvoja uzplaukumu,” zināja stāstīt viena no “Reko” tirgus iniciatorēm Santa Levica.
Valmieras novadā šo ideju atbalstīja, un pašvaldība no savas puses ir izveidojusi datu bāzi, kurā apkopo un arī turpina to papildināt ar novadā esošo mājražotāju un lauku saimniecību piedāvājumu. “Tātad tiek izveidota digitāla platforma. Pārdevējs piedāvā savu preci, savus izstrādājumus, pircējs to redz, viņš izvēlas, pasūta un tirgus dienā Valmieras tirgū stundas laikā šo preci saņem,” stāstīja novada uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Guna Ķibere.
Kā “Reko” tirdziņi atšķirsies no jau esošās tiešās tirdzniecības pieredzes? “Galvenā atšķirība ir tā, ka te pats ražotājs pārdod. Tur bija vajadzīgs tāds kā dežurants, kurš pasūtītās preces sadala pa iepirkuma kastēm, tā ir tā atšķirība. Un viņš satiekas ar pircēju, viņš pats, ražotājs,” skaidroja Ķibere.
Kā paši mājražotāji un zemnieki vērtē šo tirdzniecības iespēju? Zemnieku saimniecības „Talči” saimniece Dace Pastare, kura piedāvā pircējiem lauku olas un dažādus pašgatavotus šokolādes gardumus, saskata vairākus ieguvumus: “Jebkas, kas kaut kādā veidā satuvina pircēju ar ražotāju, izvairoties no starpniekiem, ir apsveicami. Ražotājs var ietaupīt savu naudu, jo viņš tikai vienreiz brauc, aizved tikai to, kas vajadzīgs, un viņam nav jāsēž tirgū, nav jāgaida klients. Tātad laika ietaupījums. Arī produktu ietaupījums – nav jāsaražo un tad nezini, kur liksi pēc tam.”
Brenguļu pagasta saimniece Maija Zvirbule, kura savā saimniecībā audzē gaļas liellopus, vērtēja, ka ieguvums būs arī tas, ka katram ražotājam nav jādomā par produkcijas reklāmu. “Ja mēs gribam mārketingu, tad tas ir ļoti dārgs process. Mēs esam ļoti, ļoti priecīgi, ka šāds projekts mums ir pavēris iespēju, mēs tad arī iegūsim vairāk klientu,” pastāstīja Zvirbule.
It kā jau arī šobrīd internetā var atrast ļoti daudz iespēju, kā tiešā veidā kontaktēties pircējam ar mājražotāju vai zemnieku. Bet “Reko” tirgus iniciatori vērtē, ka šī iepirkšanās nav pārāk ērta tādā ziņā, ka digitālajās iepirkšanās vietās bieži vien var iegūt konkrēta ražotāja produkciju, bet ne dažādus pārtikas produktus vienlaicīgi.
“Priekšrocības pircējam būs ļoti, ļoti lielas, jo viņš vienlaicīgi vienā vietā varēs saņemt produkciju no vairākām saimniecībām. Viņš, sēžot mājās uz dīvāna, varēs saplānot, ko viņam vajag no piena produktiem, no gaļas produktiem, oliņām, viņš, mājās sēžot, var saplānot visu, ko viņam vajag un vienreiz nedēļā aizbraukt un paņemt visu,” norādīja Ķibere.
Mājražotāja Maruta Berga, kura gatavo dažādus produktus no smiltsērkšķiem, uzskata, ka jāizmanto iespējas, kuras sniedz internets. Viņasprāt, šī tirdzniecības forma varētu būt arī saistoša jaunajām ģimenēm: “Jaunā paaudze un jaunās ģimenes ar bērniem ir jau pilnībā pieradušas un iemācījušās ārkārtīgi daudz preces un produktus pasūtīt internetā. Ir izaugusi pilnīgi cita, jauna paaudze, kas ļoti domā gan par ekoloģisko aspektu, gan arī ir lieliski patrioti, kas vēlas vietējo produkciju un vēlas savai ģimenei, saviem bērniem veselīgāku pārtiku un pēc iespējas ātrāk no tīruma dabūt tos produktus galdā.”
Pirmais “Reko” tirdziņš Valmierā būs ceturtdienas, 24. marta, pēcpusdienā. Bet to, kā izdosies ieviest šo savstarpējās tirdzniecības formu, rādīs laiks. Projekta koordinatori sola – ja būs pircēju un ražotāju interese, tad ir doma “Reko” tirdziņus rīkot arī citviet Latvijā.
