Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Nodokļus sola nemainīt

Valdība sola nākamgad nodokļus nemainīt

Kaut arī valsts budžetā būs vajadzīga papildu nauda, valdība sola nodokļus nākamgad nemainīt. To pirmdien, 27.jūnijā, Nacionālās trīspusējās padomes sēdē apliecināja gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). Lielākas nodokļu reformas varētu sākties 2018. gadā. 

Ekonomikas izaugsme nākamgad, visdrīzāk, būs lēnāka kā prognozēts, tādēļ arī ar agrāk lēsto naudas apjomu valsts budžetā rēķināties nevarēs. Jauno vajadzību saraksts ir garš. Pasaules Banka jau ieteikusi būtiskas nodokļu reformas, lai iekasētu vairāk, tostarp progresīvu ienākumu nodokli, lielāku uzņēmumu ienākuma nodokli un citas. Taču finanšu ministre sola – vēl nākamgad šādu izmaiņu nebūs. Un šādu solījumu pauž arī premjers. 

"Jautājumi visi ir diskusijās, un mēs gribam uzbūvēt ilgtermiņa sistēmu, nevis atsevišķam gadam. Tāpēc šobrīd pateikt, ka mēs ar kaut ko steigsimies – noteikti nē," noteica Ministru prezidents.

Izņēmums gan būs taksometru nozarē, kur ieviesīs patentmaksu un PVN sistēmā – ieviešot reverso nodokļu maksāšanas sistēmu tur, kur to ļauj Eiropas Komisija. Diskusijas vēl pieļauj arī par nesen ieviesto solidaritātes nodokli, jo tā izpildījumu kritizē arī Pasaules Banka.

Šādas ziņas pozitīvi vērtē valdības partneri – uzņēmēji un darba devēji. Taču, kur vajadzīgo papildu naudu rast citādi, pagaidām atbildes nav. Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) aicina vēl stingrāk izvērtēt ministriju budžetus.  

"Budžeta bāzes ir vienkārši jāpārskata. Un tur arī būs tā rezerve, par kuru jūs jautājāt. Jo mēs tajā pašā laikā piekrītam, ka ir tādas jomas kā veselība, izglītība, kurām naudu vajag papildus," teica LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tieši par šīm jomām asākās diskusijas bija arī šodienas trīspusējā sanāksmē, jo, arodbiedrību ieskatā, arī solītais papildinājums, kas piemēram, veselības aprūpei būs 35 miljoni eiro, esot par mazu, lai izpildītu kaut vai jau esošās saistības.  

"Mums kaut kā neiet kopā likumi un noteikumi ar reālo situāciju. Un tad es nesaprotu, kāpēc valsts institūcijas var likumu nepildīt, bet iedzīvotājiem tie ir jāpilda. Valsts institūcijas var pateikt, ka nepildīs, jo viņam nav naudas, bet, ja iedzīvotājs arī nemaksā nodokļus, jo viņam nav naudas, tad pret viņu tiek iedarbināts represīvais aparāts (..)," teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt