Jau pirms valdības lēmuma paziņošanas uzņēmuma līdzīpašnieks un vadītājs Sergejs Zaharjins paziņoja, ka neredz īstu degsmi ministru acīs. Uzņēmuma lielākais akcionārs Kirovs Lipmans pauda viedokli, ka valstij nav jāiesaistās uzņēmuma glābšanā, ja akcionāri nav gatavi paši būt aktīvi.
Tieši akcionāru pasīvā nostāja bija galvenais iemesls, kādēļ valdība nav gatava palīdzēt risināt Liepājas metalurga problēmas, paziņoja finanšu ministrs Andris Vilks.
Tā kā valsts ir galvojusi "Liepājas metalurga" kredītu, kura maksājumu 8 miljonu latu apmērā „Liepājas metalurgs” nav spējīgs aprīlī segt, valsts ir gatava samaksāt kompānijas vietā, apliecināja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, taču tas nenozīmē, ka vienkārši zemē būs nomesta nodokļu maksātāju nauda.
Uzņēmums arī lūdza atbrīvot no elektrības tā dēvētās zaļās komponentes maksājuma, taču Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce paziņoja, ka tā būtu nesamērīga pretimnākšana vienam uzņēmumam.
"Liepājas metalurga" bankrots ietekmētu ne tikai Liepāju, kur 6% iedzīvotāju strādā kompānijā, bet arī visu Latvijas tautsaimniecību, jo veido 1,2% no iekšzemes kopprodukta un pērn nodokļos samaksāja vairāk nekā 9 miljonus latu. Ja "Liepājas metalurga" akcionāri neatradīs stratēģisko investoru un nebūs gatavi paši aktīvi iesaistīties, lai arī valsts būtu gatava sniegt palīdzīgu roku, uzņēmumam draud bankrots.
