Dienas notikumu apskats

Meja: Lielbritānija izstāsies no Eiropas vienotā tirgus

Dienas notikumu apskats

Saeimas komisijas izraudzītie NEPLP locekļu kandidāti – Āboliņš, Līdaka, Grīva un Beitika

Valdība dod zaļo gaismu dzelzceļa elektrifikācijai Rīgas virzienā

Valdība dod zaļo gaismu dzelzceļa elektrifikācijai Rīgas virzienā

Apjomīgo dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu plāno sākt ar posmu Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, paredz valdības izskatītais informatīvais ziņojums par projektu. Pirmā posma izmaksas varētu būt 519 miljoni eiro, no kuriem daļa plānota no Eiropas fondu naudām un daļu ministrija varētu aizņemties Valsts kasē.

Maina virzienu

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija

 

Ko darīs?

  • Pārvilks esošos vadus Pierīgas dzelzceļa līnijās no līdzstrāvas uz maiņstrāvu.
  • Izbūvēs jaunas elektrificētās līnijas virzienos uz Ventspili, Jelgavu, Krustpili, Rēzekni, Daugavpili.
  • Izbūvēs vairākas elektrifikācijai nepieciešamās vilces jaudas apakšstacijas.

 

Pašlaik Latvijā ir elektrificēti 14% no dzelzceļa tīkla

 

Ieguvumi:

  • mazāks vides piesārņojums no dīzeļdegvielas izmešiem,
  • klusāka satiksme,
  • konkurētspējīgāka tranzīta nozare.

 

Riski:

  • saistības līdzfinansējumam,
  • saistības vilcienu un lokomotīvju elektrificēšanai.
Pretēji iepriekšējai iecerei par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu virzienā uz Ventspili nu Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā projektu plānots sākt ar virzienu uz Rīgu. Ministrijā skaidro, ka, skatoties uz kravu apjomu Ventspils ostas virzienā, finansiāli izdevīgāks ir Rīgas virziens.

Valsts AS “Latvijas dzelzceļš” tuvākajā laikā sagatavos precīzu projekta biznesa plānu, izvērtējot risinājumus valsts līdzdalībai projektā, lai tā īstenošana neietekmētu valsts budžetu.

Dzelzceļa līniju elektrifikācijai Latvija no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda var piesaistīt 347 miljonus eiro. Elektrificējot dzelzceļa līnijas no Latgales uz Rīgu, Latvijai būs pašai jāmeklē līdzfinansējums 172 miljonu eiro apmērā. Visdrīzāk projektu līdzfinansēs “Latvijas dzelzceļš”, naudu aizņemoties. Kā pēc valdības slēgtās sēdes pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība),

elektrifikācijai nepieciešamo līdzfinansējumu ministrija varētu aizņemties Valsts kasē. 

Pirms tam gan nepieciešamas konsultācijas ar Eiropas Savienību, vai šāds solis ir atļauts. Ministru prezidents Māris Kučinskis  (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš vairākkārt norādījis, ka elektrifikācijas projekts ir būtisks, bet tas nedrīkst atstāt ietekmi uz valsts budžetu. Nu premjers pauda pārliecību, ka tas nenotiks: "Līdzfinansējums šajā gadījumā ir ļoti saistīts ar biznesa plānu, un ieguldījumi pamatkapitālā ir ļoti saistīti ar "Eurostat" un Eiropas Komisiju, un pētījumiem, tāpēc tie vēl ir jautājumi, kas ir palikuši atklāti. Katrai lietai, ko tu ieguldi, ir sava ekonomiskā atdeve. Šajā gadījumā, protams, ir jādomā, ka būs."

Iepriekš kā arguments pret Rīgas virzienu kā pirmo posmu elektrifikācijai tika minēts projekts "Rail Baltica", norādot uz iespējamo dublēšanos. Arī tagad Satiksmes ministrija paziņojumā medijiem norāda, ka abu projektu vienlaicīga realizēšana radītu papildu izaicinājumus sarežģītajā satiksmes organizācijā šajā periodā, taču tam tikšot rasti optimāli risinājumi.

Vai atmaksāsies?

Satiksmes ministrs uzsver, ka elektrifikācija ļaus lētāk pārvadāt kravas. Viņš norāda, ka transporta cenas samazināsies viena eiro apmērā par vienu tonnu.

Augulis ir pārliecināts, ka projekts ir ekonomiski izdevīgs: "Tas, kas ir arī pēc "Ernst&Young" aprēķiniem, apmēram 15 miljoni eiro [gadā ietaupīs] pārvadātāji. Plus mums vēl ir jārēķinās, ka apmēram 300 miljoni eiro, kas ir lielākais ieguldījums, paliek tieši Latgales reģionā gan darbiniekiem, apkalpojošajai sfērai. Plus mēs izbūvējam jaunu elektrolīniju, kuru ir iespējams izmantot kā aktīvu arī elektroenerģijas jebkāda cita veida pārvadei."

Tikmēr Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš apšauba, vai ir vērts ieguldīt tik milzīgus līdzekļus dzelzceļa infrastruktūrā laikā, kad kravu apjoms samazinās:

“Vai mums ir nepieciešams ieguldīt tik milzīgus līdzekļus infrastruktūrā, pa kuru mums faktiski nav ko vadāt?

Ja mēs skatāmies šī brīža kapacitāti, tad tā par trešdaļu pārsniedz apjomu, kas šobrīd tiek pārvadāts.”

Arī arguments par cenu ekonomiju Krūmiņu nepārliecina. Viņš uzsver, ka cenas samazinājums tik un tā būs par mazu, lai varētu izkonkurēt lietuviešus cīņā par Baltkrievijas kravām.

Arī biedrības „Baltijas asociācija – transports un loģistika” prezidente Inga Antāne šaubās, vai lielās investīcijas būs iespējams atpelnīt, jo Krievija plāno attīstīt savas ostas. Viņu arī nepārliecina ministra Ulda Auguļa teiktais par cenu ekonomiju elektrifikācijas rezultātā, jo informatīvais ziņojums par elektrifikācijas projektu valdībā ir slepens.

“Ja man būtu aprēķini, tad mēs varētu ar pārvadātājiem diskutēt, vai tiešām tā tas ir. Turklāt jautājums, vai samazinājums ir plānots tikai dzelzceļa infrastruktūrai, jo tarifs kopējais jau sastāv ne tikai no dzelzceļa tarifa. Tas sastāv no vairākām komponentēm. Jebkurā gadījumā, jaunu investīciju ieplūšana bez skaidra biznesa plāna par kravu piesaisti..., skaidrs, ka mēs viņu nevaram atpelnīt,” norāda Antāne.

Apspriestas alternatīvas

Savukārt runājot par projekta naudas ieguldījumu tautsaimniecībā un darba vietu radīšanu, Loģistikas asociācijas vadītājs uzsver, ka tādu pašu efektu radītu jebkurš cits projekts.

Piemērs, alternatīva esot Lietuvā. “Viņi ir par Eiropas naudu uztaisījuši vairākus intermodālos loģistikas centrus, tai skaitā Kauņā, Viļņā. Un līdz Kauņai viņi pat ir pamanījušies atvilkt “Rail Baltic” ievadā Eiropas sliedes. Un, kas ir vēl būtiskāk, kā centra operatoru ir piesaistījuši Vācijas dzelzceļu „Deutsche Bahn”, tādā veidā piesaistot arī uz turieni kravu plūsmas tad, kad šis “Rail Baltic” gabaliņš līdz Kauņai tiks iedarbināts ar pilnu jaudu,” stāsta Krūmiņš.

Tikmēr „Baltijas asociācija – transports un loģistika” vadītāja norāda uz to, ka Satiksmes ministrijas informatīvajam ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc nav zināms, vai izskatīti alternatīvi varianti. Kā piemēru viņa min speciālas kabatas.

Ministrs gan skaidro, ka ziņojums ir ierobežotas pieejamības, jo tas satur komercinformāciju, ko nevēlas izpaust konkurentiem. Alternatīvi risinājumi elektrifikācijai esot izvērtēti kopā ar konsultantiem, taču neviens no tiem nesasniedz vides mērķus un neuzlabo ekonomisko situāciju Latvijā.

Inga Antāne arī norāda uz bažām par Ventspils un Liepājas ostu nākotni, ņemot vērā, ka pirmajā posmā paredzēts elektrificēt dzelzceļu tikai Rīgas virzienā. Kā norāda Antāne, arī Liepājas un Ventspils ostās ir ieguldītas investīcijas, un gadījumā, ja dzelzceļa līnijas uz tām netiek elektrificētas, tās var pārvērsties par jahtu ostām, jo šie virzieni nebūs konkurētspējīgi.

Tikmēr ministrs uzsver, ka neviens projekts iepriekš nav tik pamatīgi izpētīts, kā dzelzceļa elektrifikācija. Ministrs norāda, ka

pat pie kravu krituma līdz 30 miljoniem tonnu gadā dzelzceļa elektrifikācija joprojām būtu izdevīga.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Dzelzceļa transporta katedras vadītājs Jānis Eiduks norāda, ka dzelzceļa elektrifikācijā ieguldīt ir vērts, bet vel efektīvāk šis risinājums būtu līdztekus ar speciālu kabatu izveidošanu.

Jau ziņots, ka ieceri par Latvijas dzelzceļu tīkla modernizāciju, to elektrificējot ar tīklu, kas būtu piemērots arī kravas vilcieniem, satiksmes nozares plānotāji lolo jau vairākus gadus. Tomēr lēmums par projekta uzsākšanu un tā finansēšanu valdībā ir aizkavējies jau vairāk nekā par gadu, palielinot risku, ka projektam var neizdoties piesaistīt visu pieejamo Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.

Elektrifikācijas projekta pieteikumu Eiropas Komisijai plānots sagatavot pusgada laikā.

Sākotnēji Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu bija paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā. Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam bija paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili, un šo darbu kopējās izmaksas paredzētas 660 miljonu eiro apmērā.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti