Nakts ziņas

«Prāta Vētra»: Ļoti godīga filma

Nakts ziņas

NEPLP un deputāti apspriež viesu izvēli LTV7

Atbalsta finanšu investora piesaisti «airBaltic»

Valdība akceptē «Prudentia» atrasto investoru «airBaltic»

Valdība sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm pēc vairāk neka četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic", otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība")

Viņa norādīja, ka šis būs pagaidu jeb finanšu investors aviokompānijā, savukārt Satiksmes ministrijai (SM) uzdots divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru uzņēmumam.

Vienlaikus premjere pauda, ka aviokompānijā investēs arī valsts, "airBaltic" ņemot aizdevumu Valsts kasē. Tas būs Saeimas lēmums, ko paredzēts pieņemt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Tāpat SM ir uzdots akcionāru līgumā iestrādāt nepieciešamos nosacījumus, lai valstij būtu pilnīga drošība  - "gan ekonomiskā, gan cita veida drošība".

Valsts ieguldīs vairāk - 80 miljonus

Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") informēja, ka apstiprinātais investors - Vācijas pilsonis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess - aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts - 80 miljonus eiro. Attiecīgās investīcijas dos iespēju "airBaltic" sasniegt pozitīvu pašu kapitālu aptuveni 60 miljonu eiro apmērā un tādējādi aizņemties finanšu tirgos, nodrošinot tālāko aviokompānijas attīstību.

"Kas attiecas uz valsts naudu - tas sākumā ir aizņēmums Valsts kasē, pēc tam ir jāpieņem lēmums par šī aizdevuma kapitalizāciju.

Tas neatstāj iespaidu uz budžeta deficītu tāpēc, ka tas ir ieguldījums kapitālā, un, protams, tas būtiski palielina kompānijas "airBaltic" vērtību," teica Matīss, piebilstot, ka no Eiropas Komisijas par šādām investīcijām iebildumi nebūs.

Riskus cer noņemt akcionāru līgumā

Valdība akceptējusi finanšu investoru, jo tai arī nebija lielas izvēles iespējas. Tiesa, investora personība bijusi diezgan lielā miglā tīta. Izskanējušas ziņas, ka viņš ir sadarbojies ar vairākiem Krievijas uzņēmumiem, tostarp ar rietumvalstu sankciju sarakstā nonākušajiem. Ne velti valdības sēdē piedalījās arī Drošības policijas šefs Normunds Mežviets un arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis. Abi pēc sēdes gan nekādus komentārus nesniedza. 

Komentējot savus iepriekšējos iebildumus pret attiecīgā investora piesaisti, satiksmes ministrs pauda, ka jebkurā darījumā ir riski un valdībā par attiecīgo jautājumu otrdien diskutēts četrarpus stundas. Turklāt SM uzdots nodrošināt visu nepieciešamo, lai ar akcionāru līgumu riski tiktu noņemti.

"Jebkurā darījumā, jebkurā lēmumā ir riski. Mēs lēmām par to, kā šos riskus minimizēt vai neļaut tiem iestāties. Otrkārt, kā minēja premjere, Satiksmes ministrijai ir uzdots nodrošināt visu, lai akcionāru līgumā šie riski tiktu atrunāti. Bažas paliek, (..) taču diskusijās tika konstatēts, ka šis investors atbilst Aviācijas likuma prasībām," pauda Matīss.

Valdība par investora atbalstu otrdien nebalsoja - lēmums bija solidārs.

Pēc Matīsa teiktā, attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% "airBaltic" kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgās akcijas izpirkt.

Pie stratēģiskā investora piesaistes strādās darba grupa SM vadībā.

Ministrs: Labākais no sliktiem variantiem

Vienlaikus ministrs nemācēja teikt, vai iepriekš piesaistītais "Prudentia" saņems naudu par investora piesaisti aviokompānijai. "Šāda lēmuma šodien nebija," pauda Matīss.

Savukārt, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju par dažādiem nosacījumiem, ko investors sagaida no valsts, tostarp iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas "Sukhoi Superjet", ministrs norādīja, ka par šiem jautājumiem diskusijas turpināsies, strādājot pie akcionāru līguma.

Pēc viņa teiktā, attiecīgais valdības lēmums ir labākais iespējamais variants no sliktiem variantiem.

"Tas ir gan zaudējums, gan uzvara. Atsakoties no šī piedāvājuma, mums būtu jāmeklē citi risinājumi, kas draudēja ar valsts atbalstu. Atsakoties no valsts atbalsta, tad tas nozīmētu būtisku "airBaltic" darbības sašaurināšanu (..) un būtisku galamērķu sašaurināšanu," norādīja Matīss.

Tāpat viņš pauda, ka joprojām uzticas pašreizējai "airBaltic" vadībai.

Savukārt, runājot par savu politisko atbildību šajā jautājumā, ministrs atzina, ka ir daudz domājis un vērtējis, ko attiecībā uz "airBaltic" pēdējos četros gados varēja darīt citādi. "Visi šie lēmumi, protams, kaut kādā brīdī būs jāizvērtē ļoti nopietni," teica Matīss.

Nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pēc valdības sēdes pozitīvi vērtēja valdības nolemto, norādot, ka tas ļaus "airBaltic" īstenot plānoto, proti, finansēt "Bombardier" lidmašīnu iegādi.

"Es domāju, ka šī ir ļoti pozitīva ziņa "airBaltic". Tā sniegs stabilitāti un ļaus mums darīt to, ko mēs vēlamies - iegādāties "Bombardier" lidmašīnas, kuras mums piegādās nākamā gada septembrī. Tā ir atslēga turpmākai "airBaltic" attīstībai," saka aviokompānijas vadītājs Martins Gauss.

Jau rakstīts, ka valdībā sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm sprieda par turpmākajām darbībām "airBaltic" attīstības nodrošināšanai.

Valdība šo jautājumu skatīja jau oktobra vidū - Satiksmes ministrija (SM) informēja par finansiālo situāciju uzņēmumā un finanšu konsultanta "Prudentia" atrastā "airBaltic" investora izvērtējumu. Ministrija padziļinātai kompānijas izpētei bija pieaicinājusi auditoru, kas norādījis uz nepieciešamību steidzami rast risinājumu, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti uzņēmumā.

Valdība oktobra vidū gan nolēma, ka nepieciešama papildu informācija par atrasto investoru.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" investora meklējumus piesaistītais "Prudentia" septembrī paziņoja - esot izdevies atrast finanšu investoru "airBaltic" no Rietumeiropas, kas ir gatavs ieguldīt aviokompānijā apmēram 50 miljonus eiro, savukārt valstij būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Tāpat konsultants pauda - ja tuvākajā laikā līdzekļi netiks ieguldīti aviokompānijā, būs liels risks, ka tā nevarēs turpināt veikt maksājumus Kanādas ražotājam "Bombardier" par pasūtītajām lidmašīnām, tādējādi apdraudot līgumu un zaudējot naudu, kas ir samaksāta avansā.

Savukārt valdība pēc šiem paziņojumiem no konsultanta pakalpojumiem atteicās saistībā ar konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem.

Iepriekš izskanējis, ka atrastais investors ir Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, kurš varētu būt saistīts ar Krievijas kapitālu un uzņēmumiem, pret kuriem ir noteiktas Rietumu valstu sankcijas. Tas savukārt neļautu investora piesaistē saņemt nepieciešamos saskaņojumus no drošības iestādēm.

"airBaltic" tuvu stāvošs avots iepriekš atklāja, ka "Prudentia" atrastā investora interesi par "airBaltic" veicinājušas Rietumeiropas ieviestās sankcijas pret Krieviju. Potenciālais ieguldītājs no Vācijas esot gatavs investēt "airBaltic" 50 miljonus eiro, vienlaikus sagaidot 80 miljonu eiro ieguldījumu no valsts, kā arī iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas "Sukhoi Superjet".

Pēc avota paustā, investoru "uz ceļiem nospiedušas" Rietumeiropas sankcijas pret Krieviju, tāpēc arī viņš izrādījis interesi par investīcijām "airBaltic", lai varētu lidmašīnas, kas esot "65% itāļu ražojums", pārdot. Pirms divām nedēļām par 15 šāda veida lidmašīnu iegādi paziņojusi Īrijas aviokompānija "City Jet".

Avots gan atzīmēja - pat ja valsts izšķirsies nepiekrist investora piedāvājumam, ieguldījumi "airBaltic" būs nepieciešami. Pēdējo gadu laikā gan uzņēmuma pašu kapitālu izdevies uzlabot no apmēram mīnus 180 miljoniem eiro līdz mīnus 74 miljoniem eiro, taču tas joprojām bremzē kompānijas attīstību, tostarp apgrūtinot iespējas piesaistīt kredītus bankās.

Patlaban esot jāizvēlas - vai "airBaltic" attīstībā taisīt izrāvienu vai turpināt lēnu virzību uz priekšu, iespējams, sagaidot Igaunijas un Lietuvas aviokompāniju likteni, klāstīja avots. "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss iepriekš norādījis, ka aviokompānijā nākamajos piecos gados jāinvestē aptuveni 100 miljoni eiro.

"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt