Tāpat kredītu vairs neizsniegs tiem cilvēkiem, kam pāri pēc kredīta atmaksas vairs nepaliktu vismaz divreiz lielāka summa par valstī garantēto minimālo ienākuma līmeni.
Šādu vienošanos ir apstiprinājuši nebanku uzņēmumi, kuru kopējā daļa tirgū ir 60%. Āboltiņš gan norādīja, ka nozares uzņēmumi visu laiku cenšas panākt situāciju, lai kredītu neņemtu cilvēki, kuri pēc tam kredītu nespēj atdot. Neviens aizdevējs nevēlas aizdot naudu tiem, kuri nevar vai negrib atdot līdzekļus.
Āboltiņš arī norāda, ka šobrīd nebanku kredītdevēji atsaka aptuveni 69% jauniem pieteikumiem. Šobrīd 90% kredītņēmēju spēj savas saistības nokārtot bez kavējuma, savukārt 10% ir kavētāji.
Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem. Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs, informēja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.
Piektdien, 20.aprīlī, kodeksam pievienojās un to parakstīja nebanku kreditēšanas nozares tirgus līderi – AS “4finance”, SIA “Creamfinance Latvia”, kā arī SIA “ExpressCredit”.
Parakstot kodeksu, tas kļūst saistošs uzņēmumiem, kas pievienojušies kodeksam.
Nozares kodekss paredz, ka īstermiņa aizdevumiem līdz minimālajai algai kredītdevējs pieprasa no patērētāja nepieciešamo informāciju un veic tās neatkarīgu pārbaudi, piemēram, par parādsaistībām, līdzšinējo sadarbību u.c. Kredītam, kas ir vienāds ar valstī noteikto minimālo algu līdz 25 valstī noteiktajām minimālajām algām, kredīta devējs pieprasa patērētājam ienākumu pārskatu (izziņu). Savukārt kredītam, kas lielāks par 25 valstī noteiktām minimālām mēneša darba algām, kredīta devējs pieprasa Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu.
Līdzīgi riska sliekšņi noteikti arī aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir ilgāks par trim mēnešiem. Kredītam ar mēneša kredītmaksājumu no 0 eiro līdz 20% no valstī noteiktās minimālās darba algas tiek prasīta informācija no patērētāja un veikta neatkarīga iegūtās informācijas pārbaude.
Ja ar šādu mēneša kredītmaksājumu kredīta summa ir vai pārsniedz 150% no valstī noteiktās minimālās darba algas, kredītdevējs pieprasa ienākuma pārskatu. Šāda prakse tiek piemērota arī tad, ja kredīta mēneša maksājums pārsniedz 20% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Uzņēmumi, kas būs pievienojušies labas prakses kodeksam, kredītus neizsniegs 18 un 19 gadus vecām personām. Saskaņā ar kodeksu aizdevumus neizsniegs arī personām, kurām ir aktīvs maksātnespējas process vai, ja patērētājs iekļāvis sevi Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu kredītu lieguma sarakstā vai izmanto asociācijas vidutāja pakalpojumu pakāpeniskai parādu atmaksai. Tāpat aizdevumu neizsniegs, ja kredīta ņēmējam pēc kredīta devējam zināmo kredītmaksājumu segšanas ikdienas izdevumiem nepaliek finanšu līdzekļi vismaz divkārša garantētā minimālā ienākuma līmeņa valstī (GMI) apmērā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apņemšanos tomēr nevērtē kā gana stingru, lai nopietni vērstos pret neapdomīgu ātro kredītu ņemšanu. Jaunas vadlīnijas šobrīd izstrādā arī pats centrs.
Tajās rosinās kreditoram pieprasīt izziņu par klienta ienākumiem, ja aizņēmums pārsniedz divsimt eiro, nevis 427, kā šobrīd. Tāpat centrā norāda – lai gan kopumā dati par kredītu kvalitāti Latvijā uzlabojas, ātro kredītu izsniegšanas prakses joprojām ir satraucošas. Piemēram, plaši tiek izmantots tā sauktais bezmaksas kredītu pakalpojums, vēlāk atmaksas termiņu daudzas reizes piedāvājot pagarināt.
Centra vadītāja Baiba Vītoliņa norāda – tas var izvērsties par dārgāko iespējamo kredītu. Tā esot viena no problēmām, ko nozare varētu kopīgi risināt.
Viņasprāt, kodekss klientu maksātspējas vērtēšanai daudz neatšķiras no pašreizējās prakses. Piemēram, izziņu par ienākumiem aizdevēji solījās prasīt, ja aizdevuma summa ir lielāka par minimālo algu.
