Vai jāatsakās no 1 un 2 centu monētām? Diskusija varētu ilgt vēl dažus gadus

Vai Latvijā un citās eirozonas valstīs būtu jāturpina izmantot viena un divu centu monētas? Vienprātības par šo jautājumu pašlaik nav. Nopirkt par tām neko daudz nevar. Tādēļ dažas valstis jau samazinājušas šo monētu izmantošanu līdz minimumam. Tagad arī Eiropas Komisija (EK) ir sākusi apsvērt, vai nebūtu laiks pilnībā pārtraukt viena un divu centu monētu izmantošanu.

ĪSUMĀ:

  • Vienprātības par 1 un 2 centu monētu nepieciešamību nav.
  • EK sāk apsvērt, vai nevajadzētu no tām pilnībā atteikties.
  • Beļģijā veikalos no decembra neizmanto šīs monētas, summu apaļo līdz 5 vai 0.
  • Arī Somijā, Nīderlandē, Īrijā un Itālijā ir noteikumi, kā noapaļot pirkuma summu.
  • Latvijā iedzīvotāju viedoklis par monētu saglabāšanu dalās gandrīz uz pusēm.  
  • Idejas pretinieki Latvijā baidās no cenu kāpuma.
  • Ieceres atbalstītāji norāda: monētas tikai traucē un aizņem vietu makā.
  • Latvijas Banka: sabiedrība pagaidām summas noapaļošanai nav gatava.
  • Latvijas Banka nolēma uzturēt šo diskusiju, gaidīs, kad sabiedrība būs nobriedusi.
  • Vēlme atteikties no monētām aug līdz ar karšu izmatošanu.
  • Latvijā šobrīd aptuveni 60% norēķinu notiek ar kartēm.
  • Latvijas Banka paredz, ka diskusija par monētām varētu ilgt vēl dažus gadus.   

Beļģijas veikalos no pagājušā gada 1. decembra ir jaunievedums. Maksājot ar skaidru naudu, pirkuma gala summa tiek noapaļota līdz tuvākajam pieciniekam vai nullei. Proti, ja kasē pirkuma summa ir 10,88 eiro, tad pārdevējs prasa samaksāt 10,90 eiro. Bet, ja summa ir 10,22 eiro, tad jāmaksā ir 10,20 eiro. Noapaļošana notiek gan uz augšu, gan uz leju.

Līdzīga kārtība jau gadiem pastāv arī vairākās citās valstīs. Tādēļ Eiropas Komisija ir nolēmusi uzsākt konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm par viena un divu centu monētu turpmāko izmantošanu.

“Nekāds galīgais lēmums par viena un divu centu monētu turpmāko izmantošanu vēl nav pieņemts. Mēs skatīsimies uz to, cik efektīvi šīs monētas tiek izmantotas, kā arī gribam izveidot vienotus noapaļošanas noteikumus,” par ieceri sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs.

Šefčovičs norādīja, ka Eiropas valstīs situācija pašlaik ir ļoti atšķirīga.

“Mēs redzam, ka atsevišķās dalībvalstīs - Somijā, Beļģijā, Nīderlandē, Īrijā un Itālijā - jau pastāv noteikumi, kā noapaļot pirkuma summu veikalā. Proti, tā tiek noapaļota līdz tuvākajam pieciniekam. Bet citās valstīs tas tā nenotiek,” stāstīja Šefčovičs.

Latvijas valsts iedzīvotāju viedoklis par viena un divu centu saglabāšanu apgrozībā dalās gandrīz uz pusēm. Par to liecina jaunākie Latvijas Bankas dati.

Idejas pretinieki baidās par cenu pieaugumu un saka, ka ir pieraduši pie šo monētu izmantošanas.

Savukārt atbalstītāji uzstāj, ka mazās monētas tikai aizņem vietu makā, rada papildu svaru un apgrūtina pārdevēju darbu.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns pastāstīja, ka pērn ir rīkota plaša diskusija ar uzņēmēju, komercbanku, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Valsts ieņēmumu dienesta un citu pušu dalību.

Ir secināts, ka mūsu sabiedrība pagaidām pirkuma summas noapaļošanai neesot gatava.

“Ko tad lēma Latvijas Banka? Mēs nolēmām turpināt uzturēt šo diskusiju, gaidīt, kad sabiedrība būs nobriedusi un būs pašas sabiedrības vēlme, vilkme mainīt šo nominālu struktūru un atteikties,” informēja Silakalns.

Vairākās Eiropas valstīs ir novērots, ka vēlme atteikties no mazā nomināla monētām pieaug līdz ar pāreju uz karšu norēķiniem. Piemēram, Zviedrijā, kur netiek lietots eiro, strauji izzūd norēķini ne tikai ar monētām, bet arī ar banknotēm. Šobrīd tikai 13% norēķinu tur notiek skaidrā naudā. Tādēļ bankas cenšas samazināt bankomātu skaitu, jo to uzturēšana prasa līdzekļus.

Turpretī vācieši dod priekšroku skaidrai naudai. Šajā valstī aptuveni 80% norēķinu joprojām notiek ar banknotēm un monētām, kaut arī naudas inkasācija uzņēmumiem rada ievērojamas izmaksas.

Latvijā šobrīd aptuveni 60% norēķinu notiek ar kartēm.

Tie, kuri pašlaik neatbalsta atteikšanos no viena un divu centu monētām, piemin izmaksas, kas būtu saistītas ar kases aparātu pārprogrammēšanu un sabiedrības informēšanu.

Savukārt Latvijas Banka saskata vairākus ieguvumus, norādīja tās preses sekretārs Silakalns.

“Galvenokārt šī ir skaidras naudas apstrādes izmaksu samazināšana. Tur ir arī dažādas blaknes. Tostarp arī šis jaunais aspekts par klimata jautājumiem, jo, protams, ka šo mazo monētu kalšana prasa resursus. Kā mēs zinām pieredzes arī ar latu apmaiņu pret eiro, tieši viena un divu santīmu monētas ir vislielākajā apjomā, kas nav apmainītas. Gluži vienkārši lielākā daļa no šīm monētām ir kaut kur pazaudētas vai ir nogūlušas kaut kur, kur cilvēki nemaz iedomāties nevar,” sacīja Silakalns.

Silakalns paredz, ka diskusija par iespējamo atteikšanos no viena un divu centu monētām varētu ilgt vēl vismaz dažus gadus.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti