Uzņēmējs: Liepāja ir vieta, kur nevar neradīt

Ceturtdien Liepājā norisināsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras  (LIAA) un Liepājas domes organizētais starptautiskais investīciju forums "Global Business Forum" („Discover Business Opportunites in the port city of Liepaja”). Uzņēmējdarbības forumā piedalīsies ārvalstu vēstnieki, dažādu nozaru uzņēmēji un eksperti no dažādām valstīm, uzrunu teiks arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viens no svarīgākajiem notikumiem būs jaunās „Liepājas metalurga” vadības prezentācija par uzņēmuma attīstības stratēģiskajiem plāniem.

Rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies par 43, 1 % - var teikt gandrīz uz pusi. Šādi dati Liepājā ar lejupslīdošu grafiku, salīdzinot ar iepriekšējo pusgadu, paradās 2014. gada pirmajā pusē.

„Lielā mērā pēc šiem skaitļiem var novērtēt „Liepājas metalurga” ietekmi uz Liepājas un visas Latvijas tautsaimniecību, jo pērn pirmo ceturksni rūpnīca vēl strādāja un ražoja produkciju. Lejupslīde sākās ar pagājušā gada otro ceturksni, kad rūpnīca bija apturējusi darbu,” tā pusgada rādītājus skaidro Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Arī pašlaik Eiropā un pasaulē nav tie labākie laiki, uzsver Liepājas mērs:

Visvairāk ir jārosās tad, kas ir tie zemākie punkti, tad var straujāk tikt pie rādītājiem, kādus mēs vēlētos. Mēs vēlamies, lai Liepājā būtu vairāk darbavietu. Mums pietrūkst vairāki tūkstoši darbavietu. Ceram, ka „Metalurga” darbības atjaunošana diezgan straujā veidā varētu pienest klāt aptuveni 1500 darbavietas. Ja „Metalurgs” sāk strādāt, tad visas apkalpojošās, pakalpojumu sfēras var attīstīties - gan transporta, gan citi uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus „Metalurgam”.”

Ekonomiskā situācija un uzņēmējdarbības vide Liepājā kopumā ir optimistiska, tā uzskata uzņēmumu grupas „Lesjöfors” direktors Ģirts Ančevskis:

Dokumenti

Liepājas ražošanas apjomu tendence

Lejuplādēt

40 KB

„Tie, kuri strādā, viņi strādā ļoti labi. „Metalurga” krīze, manuprāt, bija neizbēgama. Veids, kā šī milzīgā organizācija tika pārvaldīta, bija „pilnīgi garām”. Es paredzēju, ka tā tas notiks, līdz ar to man tas nebija pārsteigums. Ļoti ceru, ka jaunā vadība tur darīs kaut ko citādāk. Kā tas tika darīts līdz šim – bija milzīga birokrātija, milzīga administrācija. Varēja no preses un arī tāpat dzirdēt, ka šī metāllūžņu iepirkšana un gatavās produkcija pārdošana „negāja tīri”.”

Caurspīdīgums ir viens no priekšnoteikumiem labai uzņēmējdarbībai, piebilst uzņēmējs. Speciālās ekonomiskās zonas kompānijai „Lesjöfors” Liepājā jau  ir divi uzņēmumi. Zviedrijas investīcijas un arī citu Skandināvijas valstu naudas ieplūšana Liepājā jau vairs nav nekāds jaunums. Tā, piemēram, bijušā Gaļas kombināta teritorijā darbojas Biznesa centrs.  

Uzņēmumā „Lesjöfors” top gāzes atsperes robotiem, mēbelēm, automašīnām, kas palīdz pacelties automašīnu bagāžniekiem. Uzņēmums ienāca Liepājā 2003.gadā ar vienu miljonu latu lielām investīcijām, palielinot tās līdz pusotram miljonam. Vairāk nekā deviņdesmit procentus no saražotās produkcijas uzņēmums eksportē.

Ģirts Ančevskis uzsver Liepājas uzņēmēju spēju būt ļoti radošiem: „Man patīk Liepājas radošums. Ja veidojat jaunu organizāciju, tas ir ļoti radošs process. Tas sasaucas. Liepāja ir vieta, kur nevar neradīt.”

Bieži vien par „Liepājas metalurgu” mēs runājam vairāk nekā par tiem uzņēmumiem, kuri pašlaik Liepājā attīstās, uzsver Rīgas Tehniskās universitātes docente Indra Ruperte. Ar ārzemju kapitāla ienākšanu uzņēmumos apgūtas jaunākās vadības sistēmas, tur attīstās jauni un spēcīgi  speciālisti, kuri jau balstās rietumu izpratnē par vadības sistēmas kvalitāti, piebilst Ruperte:

”Domāju, ka „Metalurga” problēma parādīja arī citiem uzņēmumiem, ka nevar gulēt uz veciem lauriem, vecām sistēmām, ir jāveido jaunas un jāattīstās. Man liekas, ka šiem jauniem uzņēmumiem, kas izveidojušies uz zviedru un dāņu kapitāla, [lietas] izskatās caurspīdīgāk. Uzņēmumam var būt dažādas problēmas, bet jautājums, kā tās risina.”

Ekonomikas un vadības pasniedzēja Indra Ruperte Liepājā saredz ražošanas, transporta un loģistikas attīstību, arī tūrismu, ko gan ietekmē laika apstākļi, taču kurortoloģija pilsētai noteikti ir saistoša.  Tās ir nozares, kur tiks gaidītas investīcijas. Šodien gaidāmajā uzņēmējdarbības forumā piedalīsies pieredzējuši uzņēmēji, kā piemēram, Uldis Pīlēns un citi, kuri ar savu piemēru rādīs, kā Liepāja iespējams izmantot biznesam derīgas teritorijas, ēkas, ostu, komunikācijas, Speciālās ekonomiskās zonas iespējas līdz pat 2035.gadam, darba spēka pieredzi tekstila nozarē, tranzīta biznesā un metālapstrādē. Kā uzsver Uldis Sesks, Liepājas piedāvājums nav ne ar ko sliktāks par piedāvājumu blakus esošajās valstīs Igaunijā, Polijā, Dānijā vai citur.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti