"Pēc tam, kad 2015.gadā ārvalstu tiešo investīciju uzkrājums sasniedza savu visu laiku augstāko punktu, pēdējie divi gadi iezīmējušies ar lejupejošu tendenci," norāda "Lursoft" pārstāvji. 2016.gadā akumulēto investīciju apjoms saruka par 3,19%, bet pērn – vēl par 0,82%.
2017.gadā reģistrētas 10 333 darbības ar ārvalstu tiešajām investīcijām, tostarp gan veicot investīciju ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos, gan arī izņemot jau iepriekš ieguldītos līdzekļus.
"Lursoft" norāda, ka, analizējot 2017.gada ieguldījumus pa mēnešiem, redzams, ka lielākais uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoma pieaugums fiksēts oktobrī, kas noticis pateicoties SIA "Cemex" pamatkapitāla palielināšanai par 80 miljoniem eiro. Uzņēmuma pamatkapitāls palielināts, tā vienīgajam dalībniekam Nīderlandē reģistrētajai kompānijai “Rugby Holding B.V.” izdarot naudas ieguldījumu SIA “Cemex”, un palielinot pamatkapitāla daļu skaitu par 5000.
Savukārt lielākais uzkrāto investīciju kritums pagājušajā gadā novērots decembrī, kad ārvalstu tiešo investīciju akumulētais apjoms samazinājās par 159,33 miljoniem eiro. Viens no galvenajiem iemesliem šādai tendencei bijis 2006.gadā reģistrētās holdingkompānijas SIA “GE Money Latvia Holdings” likvidēšana, kā rezultātā akumulēto investīciju apjoms samazinājās par 226,79 miljoniem eiro, skaidro "Lursoft" pārstāvji.
Līderos nekustamā īpašuma nozare
"Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka 2017.gads nav ieviesis būtiskas korekcijas nozarēs, kuras spējušas piesaistīt visvairāk investīciju. Pērn ārvalstu tiešo investīciju apjoms visvairāk pieaudzis nekustamo īpašumu jomā - par 110,10 miljoniem eiro.
Teju par pusi mazāks pieaugums nekā nekustamo īpašumu jomas uzņēmumiem 2017.gadā bijis nemetālistisko minerālu izstrādājumu ražošanas sfērai, proti, šajā nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīto ārvalstu investīciju apjoms aizvadītajā gadā palielinājies par 56,98 miljoniem eiro.
Jau vairākus gadus stabilu vietu sarakstā ieņem arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību, kā arī sauszemes un cauruļvadu transporta nozares, kuru akumulēto investīciju apjoms 2017.gadā pieaudzis par attiecīgi 45,12 miljoniem eiro un 28,64 miljoniem eiro. TOP 5 sarakstu noslēdz būvniecības nozare, kurā ieguldīto ārvalstu investīciju summas uzkrājums gada laikā pieaudzis par 26,46 miljoniem eiro.
Visvairāk iegulda nīderlandieši
Līdzīgi kā citus gadus, arī pērn starp TOP 5 populārākajām valstīm, kuru pārstāvji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši vislielākos līdzekļus, līderpozīcijās izvirzījusies Krievija ar 1002 investēšanas gadījumiem. Savukārt otrajā vietā kā ierasts ierindojusies Lietuva (455 investīciju ieguldīšanas gadījumi).
"Lursoft" atzīmē: salīdzinot ar 2016.gadu, pērn Krievijas investoru ieguldījumu skaits sarucis par 263 gadījumiem, savukārt Lietuvas un Igaunijas gadījumos ieguldījumu skaits saglabājies praktiski nemainīgs. Proti, 2016.gadā Lietuvas investori Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veikuši 462 ieguldījumus, bet Igaunijas – 434. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaudzis Ukrainas investoru ieguldījumu skaits - 2016.gadā reģistrēti 309 ieguldījumi, savukārt pērn – par 22 vairāk. Baltkrievijas investoru ieguldījumu skaits gada laikā samazinājies par 36 gadījumiem.
Lai gan Krievijas investori 2017. gadā investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši visbiežāk, apjomīgākās summas investējuši nīderlandieši.
Pēc "Lursoft" aprēķiniem, aizvadītajā gadā no Nīderlandes Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieplūduši 217,66 miljoni eiro. Tikai nedaudz mazāk, proti, 206,65 miljonus eiro ieguldījuši Zviedrijas pārstāvji. Krievija ar 54,28 miljoniem eiro ierindojusies saraksta 6.pozīcijā.
Aplūkojot TOP 5 valstu sarakstu, redzams, ka sarakstā dominē par Eiropas nodokļu paradīzēm dēvētās valstis – Nīderlande, Kipra un Luksemburga. Minētās trīs valstis ierindojas pirmajās vietās, rēķinot arī pēc ārvalstu investīciju uzkrājuma pieauguma, kas tiek aprēķināts, no ieguldīto investīciju summas atņemot izņemto investīciju apjomu. Tā rezultātā, ņemot vērā arī no Latvijas pamatkapitāliem izņemtās iepriekš ieguldītās summas, no Luksemburgas nākušo investīciju apjoms pērn audzis par 122,05 miljoniem eiro, Nīderlandes – par 94,99 miljoniem eiro, bet Kipras – par 85,03 miljoniem eiro, norāda "Lursoft".
Rīgā investīcijas sarūk vairāk
"Lursoft" aprēķinājis, ka gada laikā Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms samazinājies par 148,47 miljoniem eiro, kas ir lielākais kritums starp visām Latvijas pašvaldībām.
Tā vietā 2017. gadā pirmajā pozīcijā izvirzījusies Ventspils, kur reģistrētajos uzņēmumos ieguldīto ārvalstu investīciju uzkrātais apjoms gada laikā pieaudzis par 43,10 miljoniem eiro. Straujais pieaugums panākts, pateicoties vienam darījumam – pērn AS "Ventspils nafta" par 43,7 miljoniem eiro pārdevusi 51% SIA "Ventspils nafta termināls" kapitāldaļas "Vitol" grupā ietilpstošajai Nīderlandes kompānijai "Martank".
Otrajā vietā pēc uzkrāto investīciju apjoma pieauguma 2017.gadā ierindojusies Liepāja ar 35,91 miljoniem eiro. "Lursoft" statistikas dati atklāj, ka lielākās investīcijas piejūras pilsētā nodrošinājusi 2017.gadā reģistrētā AS "European Lingerie Group", kuras pamatkapitālā Kipras "Myrtyle Ventures Limited" ieguldījis 39,93 miljonus eiro. Savukārt par 12,26 miljoniem eiro pagājušajā gadā palielinājies arī Jelgavā reģistrētajos uzņēmumos uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms. Lielāko artavu investīciju pieaugumā devis darījums par SIA "Latvijas Piens" kapitāldaļu iegādi. Par piena pārstrādes uzņēmuma lielāko kapitāldaļu turētāju 2017.gadā kļuvis vācu "EXIMO Agro-Marketing".
Starp pašvaldībām, kurās reģistrētajos uzņēmumos uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms gada laikā pieaudzis visstraujāk, ierindojušies arī divi Pierīgas novadi – Ķekavas novads ar 6,81 miljona eiro pieaugumu un Salaspils novads ar 6,36 miljonu eiro pieaugumu.
Ķekavas novadā pagājušajā gadā reģistrēti 66 darījumi ar ārvalstu investīcijām, no kuriem 41 gadījumā investīcijas ieguldītas. Lielākās investīcijas pērn Ķekavas novadā bijušas Alekseja Babenko 10 miljonu eiro ieguldījums 2010.gadā reģistrētā SIA "MGM Baltic" pamatkapitālā, kā arī "Rethree LTD" 9,15 miljonu eiro ieguldījums SIA "Fraternitas" pamatkapitālā.
Salaspils novadā 2017.gadā fiksēti 62 darījumi ar ārvalstu tiešajām investīcijām, no tiem 13 gadījumi saistīti ar investīciju ieguldīšanu un izņemšanu no ražošanas uzņēmuma SIA "MTM Ing" pamatkapitāla.
Neskatoties uz to, ka Rīgā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms pērn piedzīvojis ievērojamu kritumu, kopumā galvaspilsētā aizvadītajā gadā reģistrēts 3151 investēšanas gadījums uzņēmumu pamatkapitālos. Tas ir teju 25 reizes vairāk nekā tuvākajai sekotājai Jūrmalai, kurā reģistrēti 127 investīciju ieguldīšanas gadījumi.
"Lursoft" atzīmē, ka uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms Jūrmalas uzņēmumos sasniedzis 64,95 miljonus eiro, ierindojot kūrortpilsētu starp visām Latvijas pašvaldībām 9.vietā. Tiesa, pērn uzkrāto investīciju apjoms Jūrmalā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 1,20 miljoniem eiro.
Saraksta trešajā vietā ar 111 ieguldīšanas gadījumiem pagājušajā gadā ierindojusies Liepāja, savukārt ceturto vietu ar 93 investēšanas gadījumiem ieņem Daugavpils. Pagājušajā gadā uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms Daugavpilī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 853 250 eiro.
TOP 5 sarakstu noslēdz Mārupes novads, kurā reģistrētajos uzņēmumos 2017.gadā fiksēti 76 ārvalstu tiešo investīciju ieguldīšanas gadījumi. Uzkrāto investīciju apjoms Mārupes uzņēmumu pamatkapitālos pagājušajā gada samazinājies par 8,92 miljoniem eiro, sarūkot līdz 96,83 miljoniem eiro.
