ĪSUMĀ:
- Ārvalstu investīcijas Latvijā pēdējos 20 gados veido 17 miljardus eiro.
- 20 gadu laikā uzkrāto investīciju apjoms ir palielinājies deviņas reizes.
- Investīcijas ieplūdušas apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finansēs u.c.
- Lielākie investori ir Zviedrijas, Igaunijas un Vācijas uzņēmumi.
- Darbavietas nodrošina 20% nodarbināto, samaksā 40% no nodokļiem.
- Ārvalstu investoru padome Latvijā piesardzīgi vērtē 20 gados paveikto.
"Ārvalstu tiešo investīciju pieplūdes pēdējos 20 gados veido apmēram 17 miljardus eiro," sacīja Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe, norādot, ka tas ir apmēram nepilns miljards eiro gadā, kas no ārvalstu tiešajām investīcijām ieplūst Latvijas ekonomikā.
Un tās, ja raugās nozaru griezumā, pēdējos gados vairāk nonākušas apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, profesionālos pakalpojumos un finansēs. Lielākie investori ir zviedri un tad secīgi igauņi un vācieši.
"Ja mēs runājam par dinamiku, tad lielas ārvalstu tiešās investīciju ieplūdes bija treknajos gados, tātad pirms finanšu krīzes – 2006., 2007. gadā. Tad sekoja krīzes bedre un tad viļņveidīgi un salīdzinoši pieticīgi līdz tādam krietnākam lēcienam 2021. gadā, ko noteica "Swedbank" holdinga izveide. Tas drīzāk ir tehnisks arguments," klāstīja Latvijas Bankas ekonomiste.
Ja pirmajos gados pēc Latvijas iestāšanās ES ārvalstu investīciju ieplūšana sākotnēji veidoja 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad šobrīd vidēji 3% no IKP, teica Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Laura Štrovalde.
"Kopumā 20 gadu laikā uzkrāto investīciju apjoms ir palielinājies deviņas reizes, kas ir ievērojams apjoms. Un, runājot par investīciju avotiem, pārsvarā tās ir ārvalstu kompānijas, kuras Latvijā vēlas attīstīt uzņēmējdarbību, ienākot vai arī paplašinot jau kādu esošo vienību. Nozīmīgākais apjoms finanšu sektorā ir bijis Ziemeļvalstu bankas," atzina LIAA pārstāve.
Bet ir arī citi nozīmīgi ieguldījumi dažādās nozarēs – sākot no pārtikas ražošanas un beidzot ar telekomunikācijām. "Tāpat dažādi pensiju fondi investē mūsu uzņēmumos, gan arī, protams, fondi, kas investē mūsu jaunuzņēmumos. Pagājušā gadā vien ir vairāk nekā 60 miljoni investīcijas."
Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvis Guntars Krols akcentēja, ka
ārvalstu investīcijas Latvijā pēdējos 20 gados ir nodrošinājušas ļoti daudz darbavietu, un aktuālie dati liecina, ka uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu pašreiz nodarbina ap 20% no visiem nodarbinātajiem valstī un samaksā ap 40% no nodokļiem.
Tomēr kopumā pēdējos 20 gados paveikto Krols vērtēja piesardzīgi: "Apmierinoši ar lejupejošu tendenci."
Krols uzsvēra: ja vērtē uzkrāto ārvalstu investīciju apmēru pēdējos 20 gados, tad tas ir pieaudzis apmēram septiņas reizes, kas ir apsveicams rezultāts.
"Bet vai ir izmantotas visas iespējas un vai šīs investīcijas nevarēja būt daudzas reizes lielākas? Visticamāk, tā varēja būt, ja valsts būtu mērķtiecīgāk mērķējusi uz investīciju piesaisti. Zināmā mērā tā ir nedaudz garām palaista iespēja," sprieda FICIL pārstāvis.
Vēl viena iespēja, kas, pēc Krola paustā, nav izmantota, ir Latvijas uzņēmumu eksportspējas potenciāla izmantošana.
"Pa šo laiku ekonomikas izaugsmes rezultātā varēja rasties daudzi spēcīgi uzņēmumi Latvijā, kuri arī investētu ārpus Latvijas uz Eiropas Savienības virzienu, bet šī iespēja atkal netiek izmantota pietiekoši," uzskata Krols.
Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Puķe vērtēja, ka pēdējo desmit gadu griezumā, salīdzinot Latvijas sniegumu ar abām kaimiņzemēm – Lietuvu un Igauniju, mūsu valsts ārvalstu investoru piesaistē atpaliek.
"Un ne tikai, jo faktiski ir pamats runāt par vispār kopējo investīciju vidi un dažādu finanšu avotu izmantošanu, jo mums iepaliek gan mūsu pašu finansējums, gan kredīti mājsaimniecībām un uzņēmumiem, gan tiešās ārvalstu investīciju ieplūdes. Vienīgais, kur mēs neatpaliekam, ir Eiropas Savienības fondi, kas ir samērā līdzvērtīgi," norādīja ekonomiste.
Vērtējot ES fondu pienesumu mūsu valsts ekonomikai, Latvijas Bankas ekonomiste pauda, ka summas nav lielas – apmēram 500 miljoni eiro gadā. Tomēr Eiropas naudas pozitīvais guvums – tas neveido parādu, un atsevišķās nozarēs, piemēram, būvniecībā, Eiropas fondu nauda spēlē nozīmīgu lomu. Turklāt ar ES fondu naudu īstenotie projekti nereti paģērē arī valsts un privāto līdzfinansējumu, līdz ar to tas nav mazsvarīgs finansējuma avots.
