ĪSUMĀ:
- Ukrainas ekonomika pagājušajā gadā sarukusi par 35%.
- Lieli zaudējumi lauksaimniecībā; to ietekmēja graudu eksporta bloķēšana.
- Augstākās Radas vadītājs: Ekonomiku ir izdevies noturēt.
- Ukrainai kritiski svarīga ir finansiālā palīdzība no ārpuses.
- Ukrainu finansiāli atbalsta ES, ASV, kā arī SVF un citas finanšu organizācijas.
- Starptautiskajām finanšu institūcijām šajā ziņā jādara vairāk, uzskata EK vadītāja.
- SVF vadītāja uzsver, ka atbalsts Ukrainai ir jāturpina.
- Līdzekļus Ukrainai varētu rast arī no Krievijas iesaldētajiem aktīviem.
ANO aplēses liecina, ka Ukrainas ekonomika 2022. gadā sarukusi par 35%. Salīdzinājumam – finanšu krīzes laikā ekonomikas samazinājums bija 15%, 2014. un 2015. gadā 15%, bet pandēmijas laikā 4%.
Ievērojami zaudējumi ciesti dažādās nozarēs, un ekonomikai daudz lielākā mērā nekā iepriekš nācies pārslēgties uz dažādu lietu ražošanu kara vajadzībām.
Zaudējumi vairāk nekā 34 miljardu dolāru apmērā nodarīti Ukrainai ļoti būtiskajam lauksaimniecības sektoram. Tam par pamatu bija nespēja pa jūru eksportēt graudus, lai gan pērn vasarā tas tomēr tika atsākts, šo nozari savā ziņā izglābjot. Šī eksporta nozīmi uzsvēris arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Mūsu pārtikas eksports pa jūru dod labumu Ukrainai. Aptuveni miljons ukraiņu strādā rūpniecībā, kas saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu. Un tas, ka pagājušajā gadā mēs atbloķējām jūrniecības eksportu, šiem cilvēkiem ir personīgās un ģimenes sociālās drošības garantija," sacīja Ukrainas prezidents.
Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks intervijā Latvijas Radio pauda pārliecību, ka, par spīti lielajām grūtībām, ekonomiku ir izdevies noturēt.
"Tagad, kad ir pagājis gads, kopš Ukrainā notiek karš, es varu teikt, ka mums ir izdevies noturēt ekonomiku, finanšu sistēmu, banku sistēmu kontrolē, un valsts budžetā esam atraduši veidus, kā finansēt izmaksas, pamatā kara izmaksas. Bet, protams, esam ļoti pateicīgi mūsu partneriem, kas padara mums iespējamu no Ukrainas budžeta nodrošināt arī sociālo sfēru valstī," teica Stefančuks.
Finansiālā palīdzība no ārpuses Ukrainai patiesi ir bijusi kritiski svarīga, un valstij joprojām nepieciešami lieli finanšu līdzekļi.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vērtējumā šogad tie būs aptuveni 39 miljardi dolāri.Tikmēr Ukrainas prezidents pērn rudenī Ukrainas vajadzības šim gadam aplēsa līdz 55 miljardiem dolāru. Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka daļu palīdzības – 18 miljardus eiro – nodrošina ES.
"Atlikušo daļu vajadzētu nodrošināt pārējiem starptautiskajiem donoriem – ASV, starptautiskajām finanšu institūcijām, kā Starptautiskajam Valūtas fondam, Pasaules Bankai un citām G7 valstīm," sacīja Dombrovskis.
Ukrainas valdība norādījusi, ka šim gadam finanšu nepieciešamība varētu būt nosegta, taču ES ir gatava reaģēt, ja būtu nepieciešamas papildu vajadzības, piebilda Dombrovskis. EK prezidente Urzula fon der Leiena Minhenes Drošības konferencē pauda viedokli, ka atbalsts ir jāturpina un tieši starptautiskajām finanšu institūcijām būtu jādara vairāk palīdzības sniegšanai Ukrainai.
"Ukrainai nepieciešams izdzīvot ekonomiski. Un ir labi, ka esam lēmuši par regulāru budžeta atbalstu Ukrainai 1,5 miljardu eiro apmērā ik mēnesi.
Un mūsu amerikāņu draugi pievienojas. Un, es domāju, ka arī starptautiskajām finanšu institūcijām šajā ziņā jādara vairāk," sacīja Eiropas Komisijas vadītāja.
Apņemšanos palīdzēt pauda SVF vadītāja Kristalina Georgijeva. Viņa janvārī norādīja, ka Ukrainas ekonomika aizvadītā gada laikā parādījusi savu izturību, atbalsts tai ir jāturpina.
"Mēs strādājam pie atbalsta sniegšanas Ukrainai. Mēs esam novērtējuši, ka Ukrainas vajadzības svārstās no trim līdz 5 miljardiem dolāru mēnesī. Ukraina ir izrādījusies ārkārtīgi izturīga. Ukrainas ekonomika darbojas. Pensijas tiek maksātas. Vietās, kur notiek gaisa triecieni, elektrības, ūdens piegādes un siltuma atjaunošana notiek ļoti ātri," norādīja Georgijeva.
Tikmēr pērn publicētais Ukrainas valdības, EK un Pasaules Bankas kopīgs novērtējums ieskicē summu, kas ir ievērojami lielāka par pašreiz nepieciešamajiem tēriņiem. Proti, summu, kas būs nepieciešama Ukrainas atjaunošanai pēc kara, un tas izmaksātu aptuveni 349 miljardus dolāru. Vēl jo vairāk, skaidrs, ka karš turpinās un šīs izmaksas aug. Darbs dažādos formātos, tostarp G7 formātā, notiek arī pie centieniem rast līdzekļus šīm vajadzībām. Un līdzekļus varētu rast tostarp no Krievijas iesaldētajiem aktīviem.
