Ceturtdien eirozona gaida Grieķijas piedāvājumu tās 320 miljardu eiro parādsaistību reformēšanai. „Reālam priekšlikumam no Grieķijas puses sekos līdzvērtīgi reāls priekšlikums no kreditoriem parādsaistību pārvaldībā,” sacīja Tusks. „Tikai tā ieguvēji būs visi,” viņš piebilda.
Vēl trešdien Grieķijas premjers Aleksis Ciprs solīja iesniegt „konkrētus priekšlikumus ilgtspējīgām reformām, kas sniegs godīgu un dzīvotspējīgu atrisinājumu”. Paredzams, ka šie priekšlikumi būs lūgums atvērt jau trešo palīdzības programmu, kam atkal būs vajadzīgi miljardi eiro.
Tiesa, kā norāda AFP, citas eirozonas valstis, tostarp lielākā kreditore – Vācija – ir skeptiska par Grieķijas spējām piedāvāt jaunu programmu. Jo sevišķi šādas bažas ir palielinājis svētdien notikušais referendums Grieķijā, kurā tās pilsoņi noraidīja kreditoru prasības. Vairākas eirozonas valstis atsakās turpināt finansiāli atbalstīt Grieķiju, iekams tā nebūs parādījusi jaunu un ilgtspējīgu programmu.
Tusks norādījis, ka dažas nākamās dienas būs „patiešām pēdējais modinātājzvans Grieķijai un mums”.
Starptautiskais valūtas fonds atzinis, ka daļēji Grieķijas parādus tomēr varētu norakstīt, jo esot skaidrs, ka šī valsts tik lielus parādus nespēs atmaksāt. Arī Francijai šī ideja sasniedza dzirdīgas ausis un daļa politiķu atbalsta daļas no parādu norakstīšanu. Tiesa, Vācija ir pateikusi kategorisku „nē”.
Ziņots, ka eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) trešdien saņēmis Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Lūgums ESM ir pirmais solis, ko eirozonas valstu līderi Atēnām pieprasīja ārkārtas sēdē otrdien.
Lai saņemtu jaunu finanšu palīdzību, Atēnām līdz ceturtdienai jāiesniedz komplekss reformu plāns pirms svētdien plānotā Eiropas Savienības valstu līderu samita, un tas būs galīgais termiņš, lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas un izejas no eirozonas. Avoti vēsta, ka Grieķija piedāvā reformēt nodokļu un pensiju sistēmu, kā arī sola stiprināt un modernizēt valsts ekonomiku.
Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā.
Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
