Ventspils novada Ziru pagastā pašlaik var uzskatāmi redzēt, kā notiek jaunās elektrolīnijas izbūve. Būvnieki ir vienojušies ar blakus esošās mājas īpašnieku par teritorijas izmantošanu, piebraucamā ceļa sakārtošanu un naudas kompensāciju. Darbi sākās jau janvāra beigās un pašlaik tie notiek netālu no Kuldīgas novada - Tērandes ciemā, tikai 14 metru attālumā no esošās 110 kV līnijas, līdz ar to iespējams vienkārši salīdzināt, kāda izskatās vecā un kāda jaunā 330 kV līnija. Būvdarbu vadītājs Vents Krieviņš norāda uz vizuālajām atšķirībām: „Vecie balsta ir no dzelzsbetona, cilindriski, bet jaunie balsti tikai no metāla, saskrūvēti no leņķiem. Tā pašlaik līnijas būvē arī citur Eiropā.”
Līdz ko būs uzbūvēta jaunā līnija no Ventspils līdz Alsungas apakšstacijai, tā varēs sākt demontēt blakus esošo veco līniju, kas kalpojusi aptuveni 40 gadus. Tikmēr soli pa solītim Kurzemes ainavā parādās jaunie balsti. Kad saskrūvē visas detaļas, to pa daļām uzslien stāvus ar 42 metrus augstu autokrānu, stāsta darbu vadītājs Askolds Mālkalns: ”Tikko atvedām nākamo balstu. Katrs leņķītis, katra skrūvīte, katrs uzgrieznītis tiek atvests atsevišķi. Viss tiek montēts uz vietas. Ja nav nekādu aizķeršanos, tad vienu balstu var uzstādīt aptuveni četrās dienās. No Ventspils līdz Liepājai jāuzstāda 360 balsti.”
Kurzemes loka izbūve galvenokārt nepieciešama, jo esošais elektroenerģijas pārvades tīkls nenodrošina pietiekamu elektroapgādes drošumu, par ko varēja pārliecināties 2005. gada vētras laikā. Daudzviet Kurzemē iedzīvotājiem bija jādzīvo bez elektrības pat vairākas nedēļas. AS „Latvijas elektriskie tīkli” valdes loceklis Jānim Kirkovalds skaidro, kāpēc jaunā līnija būs drošāka: ” Vētras laikā viennozīmīgi koku iekrišana būs krietni ierobežotāka jeb mazāk iespējama, jo esošajai līnijai meža stigas platums ir 26 metri, bet jaunajai 54 metri. Arī vadu novietojums no zemes būs augstāks. Protams, arī balstu konstrukcijas ir jaunākas. Metāla balsti ir izturīgāki nekā dzelzsbetona, līdz ar to bojājumi iespējami daudz mazāk.”
Ja būs jāpaplašina līnijas trase (stiga), tad plānots nozāģēt arī kokus. Visi ciršanas laikā izstrādātie kokmateriāli paliks zemes īpašnieka rīcībā. Ar daudziem zemes īpašniekiem apgrūtinājuma līgumi jau ir noslēgti un panāktas vienošanās par kompensācijām, norāda Jānis Kirkovalds: „Strādājam arī ar pārējiem un mēģinām atrast kopsaucēju, lai saprātīgi vienotos par to, ka mainās šī aizsargjosla, pārvietojas. Ir zemes īpašnieki, kam tā samazinās, bet uz otru pusi pieaug. Rekonstrukcija aizsargjoslu palielina par 8 metriem.”
Iedzīvotāji, kuru īpašumos atrodas jaunā elektrolīnija, var vērsties AS „Latvenergo”, kā arī meklēt nepieciešamo informāciju mājas lapā ar norādi - Kurzemes loks, kur pieejama arī plašāka informācija par nākotnes plāniem. Jānis Kirkovalds skaidro, ka Eiropas Savienība līdzfinansē pašu projektu un būvniecību, bet izmaksas, kas saistītas apgrūtinājumiem un zemes īpašniekiem, ir uzņēmuma maksājums: „Visa Kurzemes loka izbūves izmaksas, kas ietver sevī darbus Rīgā, Ventspilī un līniju Grobiņa – Ventspils, sasniedz ap 200 miljoniem eiro, vēl apakšstacijas. Ja runā par šo konkrēto līnijas posmu, tad tie ir 33 miljoni latu. Vēl apakšstacijas, bet pats projekts, ieskaitot Rīgas daļu, ir 66 miljoni latu.”
Kopējās līnijas garums no Ventspils līdz Grobiņai ir 118 kilometri. Darbi varētu turpināties līdz 2014. gada rudenim, kad arī tiks ieslēgta jaunā 330 kV līnija. Kurzemes loks ir daļa no lielāka „NordBalt” projekta, kura realizācijas ietvaros paredzēta Latvijas–Igaunijas–Zviedrijas starpsavienojuma izbūve. Tas ļaus uzlabot visas Baltijas energoapgādes drošumu, atverot tirgu un paplašinot elektroenerģijas tirdzniecības iespējas.
