Februārī „Putnu fabrika Ķekava” kļuva par pirmo svaigas vistas gaļas ražotāju, kura produkti ir rotāti ar „Zaļās karotītes” zīmi. Tā apliecina gan produkta kvalitāti, gan vietējo izcelsmi. Tomēr - drošs paliek drošs - uz produktiem kompānija ir uzlikusi arī savu zīmi – „100% Latvijā audzēts dzīvnieks”, stāsta „Putnu fabrikas Ķekava” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius:
''Mēs redzam sinerģiju starp šīm abām zīmēm. „100% Latvijā audzēts dzīvnieks”, kas ir ļoti svarīga zīme mums un pircējiem, un „Zaļā karotīte”. Tās abas iet kopā, un tām būtu jābūt ļoti svarīgām pircējiem. Viena uzsver, ka produkts ir ražots Latvijā, un otra norāda uz noteiktu kvalitātes līmeni.''
„Putnu fabrikas Ķekava” valdes priekšsēdētājs stāsta, ka kopš jauno produktu laišanas tirgū gada sākumā apgrozījums ir pieaudzis par 9%. Ar „Zaļās karotītes” zīmolu uzņēmums cer savus produktus padarīt vēl atpazīstamākus. Tomēr pēdējos gados „Zaļā karotīte” vairs netiek reklamēta tik plaši kā agrāk, stāsta biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja:
''Pagājušā gada sabiedriskās aptaujas rāda, ka 76% atpazīst „Zaļo karotīti”. Šobrīd pēdējos gadus atpazīstamībā netiek likti līdzekļi vai arī ļoti minimāli. Tā atpazīstamība mazināsies, kas ir skumji, jo principā šāda zīme ir vajadzīga.''
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs no Zaļo un zemnieku savienības stāsta, ka agrāk ministrijai bija vairāk naudas, lai popularizētu „Zaļo karotīti”.
''Savā laikā, kad ministrijai bija tādi, nezinu, vai drīkst teikt - treknie gadi, bet visādā ziņā subsīdijās naudas bija salīdzinoši pavairāk nekā šobrīd, - tad šīs „Zaļās karotītes” reklamēšanai un uzņēmumu piesaistei un pārliecināšanai tika atvēlēti salīdzinoši lieli līdzekļi. Šobrīd diemžēl jāsaka, ka ministrija šeit piedalās ļoti, ļoti nedaudz,'' spiests atzīt Dūklavs.
Ar „Zaļās karotītes” popularizēšanu šobrīd nodarbojas Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija. Tās padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzsver, cik vien federācija var atļauties, zīmolā tiek ieguldīts:
''Tagad, kad mums ir kaut kādas dalības maksas, mēs visu šo naudiņu līdz pēdējam centam iztērējam, lai izglītotu pircēju, patērētāju un arī uzņēmēju.''
Pagājušajā gadā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija nāca klajā ar jaunu zīmolu, ko federācija sauc par „Zaļās karotītes” māsu. Tā ir „Bordo karotīte”, kas norāda uz augstas kvalitātes Latvijā ražotiem produktiem, kuru izejvielas ir no ārzemēm. Tādā veidā tiek atbalstīti tie uzņēmēji, kuru produktiem vajadzīgās izejvielas Latvijā nevar iegūt uz vietas.
''153 produkti Latvijā jau ir ar „Bordo karotīti”, un, ja salīdzina ar „Zaļo karotīti”, kurai ir 303 produkti un kura vēsturiski daudz ilgāk pastāv, tad var teikt, ka „Bordo karotītei” uzņēmēju un arī patērētāju piekrišana ir ļoti laba,'' uzskata Šure.
Lai gan „Zaļās karotītes” kampaņa ir pieklususi, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka šo zīmi ražotājiem joprojām ir izdevīgi likt uz sava produkta. Tomēr, viņaprāt, ir vajadzīgs vairāk ieguldīt atpazīstamībā.
''Jebkuru zīmi uzliekot virsū, neveicot šo PR [sabiedrisko attiecību] kampaņu, nu neko vairāk nepērk. Tikai tad, ja paralēli ir PR kampaņa un uzliktā kvalitātes zīme, tad tas var nest un nes atdevi,'' secina Vilnīti.
Guntis Vilnītis un arī Maira Dzelzkalēja no biedrības „Zemnieku saeima” kritiski raugās uz jauno „Bordo karotītes” zīmolu, jo, viņuprāt, tas ir pārāk līdzīgs „Zaļajai karotītei” un var pircējam jaukt galvu. Maira Dzelzkalēja uzsver, ja pircējam ir svarīgi iztērēto naudu pēc iespējas vairāk atstāt Latvijas ekonomikā, labāk ir izvēlēties „Zaļo karotīti”.
