Uzņēmums tiesības ieguva, piedaloties "Klaipēdas naftas" rīkotajā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa ilgtermiņa jaudu piešķiršanas procedūrā.
"Klaipēdas naftas" termināļa ilgtermiņa jaudu piešķiršanas procedūrā piedāvātas četras paketes, katra ar 6 TWh ikgadēju jaudu, rezultātā Baltijas reģiona tirgū piešķirtas kopsummā 24 TWh, un "Latvenergo" ieguvis 1/4 no ilgtermiņa jaudas.
"Latvenergo" norādīja, ka Baltijas reģiona dabasgāzes tirgus mērogs ir 40–80 TWh/gadā – ar Polijas un Somijas starpsavienojumiem, ar aktīviem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā un Igaunijā, ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.
Uzņēmumā arī norādīja, ka Krievijas gāzes boikota dēļ pieaug "Klaipēdas naftas" sašķidrinātās dabasgāzes termināļa nozīme, kas šobrīd ir vienīgā gāzes piegādes alternatīva Baltijas reģionā, pieprasījumam pēc termināļa jaudas pārsniedzot piedāvājumu.
"Latvenergo" uzsvēra, ka garantēta termināļa lietošanas jauda ir svarīga visam Baltijas reģionam un ir kritiska nepieciešamība "Latvenergo" TEC un Latvijas gāzes patērētāju nodrošinājumam, jo sedz aizsargājamā patēriņa daļu, un jāapzinās, ka vēl turpmāk ir jāstrukturē papildu darījumi ar visiem Baltijas reģiona vairumtirgus dalībniekiem un termināļu attīstītājiem.
"Termināļa lietošana kopā ar nepastarpinātiem iepirkumiem starptautiskā līmenī ir kvalitatīvi jauns solis Latvijas dabasgāzes bilancē un "Latvenergo dabasgāzes portfelī" un apgādes drošībai garantē kritisko pamata apjomu, kas tiks iegādāts starptautiskā tirgū no pasaules vadošajām sašķidrinātās dabasgāzes kompānijām," paziņojumā medijiem norādīja uzņēmums.
"Latvenergo" noslēgtā vienošanās stājas spēkā nākamā gada janvārī.
Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta attīstītāji jau pirms oficiālā paziņojuma par "Latvenergo" līgumu ar Klaipēdas termināli pauda bažas par šādu ieceri, uzskatot, ka tas uzņēmumam nebūs izdevīgi un izmaksās dārgāk, nekā izmantojot Skultes termināli.
"Šobrīd "Latvenergo" gada patēriņš ir ap tām 10 TWh. Protams, ir papildu iespēja patēriņam augt tad, kad būs desinhronizācija.
Būtībā, ja šobrīd 6 TWh ir noslēgti ar Klaipēdu, tas ir ļoti, ļoti liels, es teiktu, šķērslis projekta realizācijai," uzskata AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons
Vienlaikus šāda veida līgums nebūt nav šķērslis Skultes termināļa projekta realizācijai, uzskata Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns. Nepieciešamības gadījumā "Latvenergo" var iegādāties papildu jaudas arī citos termināļos. "Ja šis terminālis parādīsies un viņš piedāvās lētāku produktu nekā tas ir Klaipēdā vai citā terminālī, tad, es pieļauju, ka "Latvenergo" būs tikai ieinteresēti šīs jaudas iegūt šajā terminālī."
Tāpat Šaicāns uzsvēra, ka dabasgāze ir nepieciešama jau šobrīd – ne tikai pēc diviem gadiem, kad Skultes LNG termināļa projektu plānots pabeigt.
""Latvenergo" arī nevar tikai ar tādu cerību vai plānu, ka būs kaut kad terminālis gaidīt, kad viņš tik tiešām parādīsies. "Latvenergo" gāzes pieejamība prasa jau šobrīd, lai gāze šajā ziemā pietiek un lai nākamajā ziemā arī pietiek. Lai to sasniegtu arī kādas jaudas ir nepieciešamas, tā kā, manuprāt, šis ilgtermiņa līgums Klaipēdā ir ļoti apsveicams.
Ar jauno likumu, ar ko Saeima noteica Skultes LNG terminālim nacionālo interešu objekta statusu, valsts apliecinājusi savu interesi projekta tapšanā. Tāpat likums paredz atvieglot administratīvās procedūras termināļa izvērtēšanai un tapšanai. Projekta īstenotāji lēš, ka tas izmaksās 120 miljonus eiro. Terminālis ekspluatācijā jānodod līdz 2024. gada septembrim.
