Euranet Plus

CEPA viceprezidents Edvards Lūkass par Krievijas un Ukrainas konfliktu Kerčas šaurumā

Euranet Plus

ANO klimata konferencē diskutē par efektīvāku emisiju samazināšanu pasaules valstīs

Transporta arodbiedrības Francijā un Beļģijā apsver iespēju bloķēt ceļus un robežas

Transporta ministriem jārod risinājums domstarpībās par kravu pārvadājumiem Eiropā

Transporta arodbiedrības Francijā un Beļģijā apsver iespēju bloķēt ceļus un robežas, ja Eiropas valstu ministri pirmdien atbalstīs izmaiņas noteikumos, kas regulē kravas autopārvadājumus. Par šo reformu šķēpi tiek lauzti jau ilgu laiku. Arī Latvijai ir vairāki iebildumi pret piedāvātajām izmaiņām. Mūsu ekonomikai šī reforma ir nozīmīga, jo Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 4000 kravas pārvadājumu kompānijas. Tomēr Latvijas valdības un Eiropas arodbiedrību bažas visai atšķiras.

Ministru sanāksme Eiropas Savienības Padomes ēkā pirmdien sāksies jau no rīta, un tulkiem ir pateikts, ka diskusijas varētu ilgt visu nakti. Ministri ir noskaņoti beidzot vienoties par pretrunīgo kravas autopārvadājumu reformu, tomēr

iespējamais risinājums daudziem nepatīk.

"Ir sajūta, ka mums ir darīšana ar ārstu, kurš ir uzstādījis pareizu diagnozi. Tas saka: jā, pacients ir slims, viņam ir caureja. Bet kā zāles viņš izraksta caureju veicinošus preparātus. Situācija analīze ir laba, bet risinājumi nepalīdzēs pacientam atveseļoties,” saka Eiropas Transporta darbinieku federācijas prezidents Franks Morēls. 

Viņš ir pārliecināts, ka jaunā reforma tikai veicinās tā dēvēto sociālo dempingu. Proti, Rietumeiropā kravas automašīnu šoferi turpinās zaudēt darbu, jo viņus izkonkurēs šoferi no Austrumeiropas kompānijām. Bet austrumeiropieši turpinās strādāt sliktos apstākļos par zemu algu.

Skats no mūsu valsts ir savādāks.

Kaut gan Latvijas pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietniece Alise Balode arī atzīst, ka pašreiz apspriestais risinājums nav veiksmīgs.

“Man vairāki kolēģi no Centrāleiropas valstīm ir teikuši, ka viņi jau maksā gandrīz tikpat, cik Vācijā maksā saviem autovadītājiem," sacīja Balode. "Mums noteikti ir jāiet uz priekšu un jāceļ sociālie standarti. Bet tas nevar notikt, veidojot jaunas barjeras iekšējā Eiropas Savienības tirgū.”

Latvijā ir vairāk nekā 4000 kravas pārvadājumu kompāniju. Tām ir būtiska brīva iespēja vest kravas uz un no jebkuras Eiropas Savienības valsts. Tagad

tiek piedāvāts, ka kravas automašīnām katras četras vai sešas nedēļas nāktos atgriezties tajā valstī, kur tās ir reģistrētas.

Balode uzstāj, ka tas nostāda Eiropas nomalēs esošās kompānijas neizdevīgākā stāvoklī.

“Es teiktu, ka šī drīzāk ir cīņa starp Eiropas centru un perifēriju," savu skatījumu atklāj Balode. "Piedāvājums, ko šobrīd piedāvā prezidentūra, padara sarežģītu piekļūšanu tirgum Eiropas Savienības perifērām valstīm. Un tā nav tikai Austrumeiropa. Tā tieši tāpat ir Somija, tā ir Īrija, tā ir Spānija un Portugāle, tās ir salu valstis, kas ir Malta un Kipra, Bulgārija, Rumānija. Un tālāk jau Latvija, Lietuva un Igaunija. Mēs esam apvilkuši apli ap Eiropu. Šis priekšlikums padara nevienlīdzīgus tos noteikumus, uz kādiem šajās valstīs reģistrētie uzņēmumi var piekļūt ES vienotajam tirgum.”

Vēl viens jautājums, kur atrast kopsaucēju būs grūti, ir apstākļi, kādos kravas automašīnu šoferiem nākas strādāt.

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka tālbraucēji nedrīkst pavadīt savu atpūtas dienu turpat kravas automašīnas kabīnē. Darba devējiem viņi būtu jānodrošina ar pienācīgu gultu motelī vai viesnīcā. Bet topošajos noteikumos šoferiem tiek no jauna atļauts gulēt kabīnē šosejas malā.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars tur nesaskata neko sliktu. Vēl vasarā viņš atbalstīja šo ideju.

“Tie, kas zina, kādas ir tālbraucējiem kabīnes, [saprot, ka] bieži vien to tehniskais stāvoklis un kvalitāte ir ne sliktāka kā pat hotelī. Viņiem tur ir atsevišķa guļvieta diezgan liela un aprīkojums attiecīgs. Tur būtu jāļauj izvēlēties šoferiem un kompānijām, kā viņi vienojas kur nakšņot,” uzskata Tavars.

Turpretī Morēls no Eiropas Transporta darbinieku federācijas skaidri iestājas pret šādu praksi.

“Tagad šoferi mēdz būt ceļā trīs, četrus vai pat piecus mēnešus. Un viņi pavada savu garo atpūtas laiku kravas automašīnā. Es aicinu jūs to pamēģināt," saka Morēls.

"Es tiešām aicinu, gan jūs, gan komisārus, gan visus pārējos padzīvot kravas automašīnā trīs mēnešus.

Turpat gulēt, turpat ēst, turpat mazgāt veļu un būt bez dušas. Tā ir nopietna problēma.”

Tāpat arodbiedrības paredz, ka jau drīz salīdzinoši lētos šoferus no Austrumeiropas varētu izspiest vēl lētāki autovadītāji no Baltkrievijas, Ukrainas vai pat no Filipīnām. Jau tagad arī Latvijas kompānijas aktīvi piesaista šoferus no ārpus Eiropas Savienības esošajām valstīm. Pērn to Latvijā bija gandrīz 3000, bet Lietuvā aptuveni 13 000. Savukārt Dānijā nesen tika atklāts gadījums, kur ar Polijas atļaujām tika nodarbināti aptuveni 200 filipīniešu šoferu. Viņi saņēma mazu algu un bija spiesti dzīvot ļoti sliktos apstākļos.

Tādēļ var droši prognozēt, ka smagie mēģinājumi rast līdzsvaru starp brīvo tirgu, konkurētspēju un darba apstākļiem tik ātri nebeigsies.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti