Dienas notikumu apskats

"airBaltic" stratēģiskā investora meklējumos pagaidām plāno iztikt bez konsultantiem

Dienas notikumu apskats

Eiropas Komisija ceļā uz Enerģētikas savienības izveidošanu

Vairākas valstis vēlas iesaldēt naftas ieguves apmērus, lai palielinātu tās cenu

Tiecoties palielināt naftas cenas, iesaldē tās ieguvi

Krievija, Katara, Venecuēla un Saūda Arābija vienojušās iesaldēt naftas ieguvi 11. janvāra līmenī. Šādas vienošanās mērķis ir palielināt naftas cenu, kas pēdējo mēnešu laikā piedzīvojusi strauju kritumu.

Analītiķi panākto vienošanos gan vērtē visai piesardzīgi, norādot uz daudzu naftas eksportētājvalstu nevēlēšanos zaudēt savu tirgus daļu. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka konkurējošu valstu vienošanās naftas jautājumos var izrādīties nozīmīga arī dažādu politisku konfliktu risināšanā nākotnē.

Kopš 2014. gada jūnija, kad naftas cenas bija sasniegušas pēdējā laika augstāko līmeni – aptuveni 116 dolārus par barelu - naftas cena ir zaudējusi aptuveni 70% savas vērtības un jau kādu laiku ir nostabilizējusies aptuveni 30 dolāru robežās. Šāds cenu kritums saistīts ar daudziem faktoriem, taču par galvenajiem var uzskatīt lielo naftas pārprodukciju tirgū, kā arī zemo pieprasījumu pasaulē, īpaši Ķīnā. Jau vairāk nekā gadu diplomāti ir centušies panākt vienošanos starp naftas eksportētāju valstu organizāciju OPEC un ārpus karteļa esošajām valstīm par naftas ieguves apjomu samazināšanu.

Otrdien šāda vienošanās ir panākta, un to ir noslēgušas Saūda Arābija un Krievija. Saūda Arābija ir lielākā OPEC dalībvalsts, bet Krievija – lielākais naftas ieguvējs ārpus šīs organizācijas.

Abas valstis ir cietušas ievērojumus zaudējumus no naftas cenu krišanās, taču vienlaicīgi bija turpinājušas naftas ieguvi iepriekšējā apjomā. Otrdienas tikšanās laikā abu valstu enerģētikas ministri ir vienojušies iesaldēt naftas ieguves apjomus 11. janvāra līmenī. Šāda ieguves iesaldēšana gan būs iespējama tikai ar noteikumu, ka šo iniciatīvu atbalstīs arī citas lielākās naftas ieguves valstis.

Sarunās Kataras galvaspilsētā Dohā piedalījās arī Venecuēlas un Kataras naftas ministri. Kā norāda ārvalstu informācijas aģentūras, tieši mazākās OPEC dalībvalstis, tādas kā Nigērija un arī Venecuēla, bija aicinājušas iesaldēt naftas ieguves apjomus, cenšoties palielināt naftas cenu savu valstu ekonomiku stiprināšanai.

Venecuēlas naftas ministrs Eulogio Del Pino ir paziņojis, ka jau trešdien viņš dosies uz Irānu un Irāku, cenšoties pārliecināt tās atbalstīt jauno iniciatīvu.

Kā norāda Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, cerēt uz strauju pieprasījuma pieaugumu pēc naftas ieguves iesaldēšanas gan ir pāragri, jo pieprasījums tieši pretēji šī gada laikā joprojām var turpināt samazināties Eiropas Savienības, Ķīnas un arī ASV zemās ekonomiskās izaugsmes dēļ. Turklāt situāciju neatvieglo arī jauna un ietekmīga spēlētāja nonākšana naftas tirgū. Proti, pēc starptautisko sankciju atcelšanas Irāna ir paudusi apņēmību palielināt savu naftas eksportu par 500 000 barelu naftas dienā.

Lai arī pēc otrdienas lēmuma naftas cena ir nedaudz pieaugusi, finanšu analītiķi prognozē, ka milzīga ietekme uz finanšu tirgiem šim lēmumam nebūs. „City Index” analītiķis Favads Razakzada britu raidsabiedrībai BBC pat norādījis, ka pieņemtais lēmums ir uzskatāms par daļēju vilšanos, jo daudzi bija cerējuši nevis uz ieguves apjomu iesaldēšanu, bet gan samazināšanu. Taču pēc analītiķa domām, šis tomēr ir solis pareizā virzienā, jo, ja gadījumā citas naftas ieguves lielvalstis šo iniciatīvu atbalstīs, būtu iespējams nākotnē izvairīties no straujiem naftas cenu kritumiem.

Vienlaicīgi gan tiek norādīts, ka iespēja sakoordinēt naftas ieguvēju valstu darbības arī ir jāvērtē visai piesardzīgi, jo neviena no naftas eksportētājām nevēlas zaudēt savu tirgus daļu un tāpēc esot maz ticams, ka Krievijas un Saūda Arābijas iniciatīvai uzreiz būs ļoti daudz sekotāju.

Noslēgumā vien jānorāda uz kādu interesantu faktu. Aģentūra „Bloomberg” norāda, ka naftas krīze ir savedusi pie viena galda valstis, kuras savā starpā konkurē citos jautājumos. Piemēram, Krievija un Saūda Arābija ir pretējās nometnēs Sīrijas konflikta risināšanā. Tieši tāpēc daži analītiķi jau prognozē, ka visaptveroša vienošanās naftas jautājumā var izrādīties noteicoša arī dažādu politisku diskusiju atrisināšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti