Divu telekomunikācijas nozares smagsvaru „Lattelecom” un LMT apvienošana, ko slepenā ziņojumā piedāvā EM, ir apspriešanas vērta. Tā Latvijas Televīzijai rakstiskā atbildē uzsver „TeliaSonera”, kas ar 49% akciju ir otrs lielākais īpašnieks abās kompānijās aiz Latvijas valsts. „Kopumā mēs ticam integrācijai starp kompānijām, kurās ir sinerģijas iespējas, lai palielinātu vērtību klientiem, akcionāriem un sabiedrībai. Tomēr, lai to varētu darīt, ir daudzas lietas, kuras vajag apspriest un noskaidrot. Un mēs gaidām uzaicinājumu no otra lielākā akcionāra - Latvijas valdības,” norāda „TeliaSonera” pārstāvis Kenets Radne.
„TeliaSonera” iepriekš vairākkārt apstiprinājusi, ka vēlas pirkt „Lattelecom” un LMT valsts daļas, taču sarunas nav vainagojušās panākumiem. Valdībā iesniegtajā slepenajā ziņojumā, pēc žurnāla „Ir” vēstītā, teikts, ka uzņēmumu apvienošanai varētu sekot valsts īpašumā esošo daļu pilnīga vai daļēja privatizācija. Daļas varētu pārdot vai nu „TeliaSonera”, vai nu izlikt biržā vai piesaistīt kādu investīciju fondu.
Žurnālists ar specializāciju IT jomā Juris Kaža "Lattlecom" un LMT apvienošanu uzskata par lietderīgu. Viņš norāda, ka daudzviet Eiropā fiksētie un mobilie sakari ir koncentrēti vienā uzņēmumā. Tā tas ir arī „TeliaSonera” gadījumā. Pēc Kažas domām, „Lattelecom” un LMT varētu kā kopēju produktu piedāvāt mājas un mobilo internetu. „Viņi apvienos tos pakalpojumus, kas sader kopā. Tagad tas ir tāpat kā iedomāties, ka vienā veikalā jāpērk piens, otrā kefīrs, trešā sviests - visi tie ir piena produkti, kāpēc nesalikt vienā veikalā, varbūt atsevišķos skapīšos,” saka Kaža.
Žurnālists uzskata, ka konkurencei šāda vienošanās netraucētu, jo tirgū ir pietiekami spēcīgi citi dalībnieki.
Taču Konkurences padome gan nevar skaidri atbildēt, vai kāds operators spētu stāvēt pretī „Lattelecom” un LMT supermonopolam, kā to jau paspējusi nodēvējusi Latvijas Telekomunikāciju asociācija. Zināmus riskus padome saskata. “Neapšaubāmi „Lattelecom” un LMT daudzi tirgi pārklājas. Daudzos tirgos tie darbojas paralēli. Ja paliek viens tirgus spēlētājs, jautājums, kā tas var ietekmēt konkurenci. Tagad konkurences spiediens ir ļoti spēcīgs, konkurence ir radījusi, ka ir zemes cenas, pakalpojuma kvalitāte virs vidējā,” saka Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Skaidrāku pozīciju Konkurences padome varēs ieņemt tad, kad tai būs jālemj par abu uzņēmumu apvienošanu. Tad Ābrama sola nopietnas konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, asociācijām un ekspertiem.
Pagaidām Ministru kabinetā iesniegts ziņojums par LMT un „Lattelecom” apvienošanu, bet valdības dienaskārtībā tas nav nonācis. LMT šefs Juris Binde, kurš nevēlas abu kompāniju apvienošanu, aicinājis publiskot visus „Lattelecom” sagatvotā privatizācijas piedāvājuma argumentus. Ziņojumā minēts, ka tieši LMT vērtība pēdējos gados samazinājusies un dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi traucē kompānijām attīstīties.
