Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Aizvadīta 9. Latgalistikas konference

No Vācijas – uz Latvijas laukiem

Stefans no Vācijas pievēršas kazkopībai Latvijā un slavē mūsu kontroles dienestus

Madonas pusē jau trešo gadu saimnieko Ruta un Stefans, kurš dzīvi Vācijā nomainījis pret saimniekošanu Latvijas laukos. Lai arī reizēm izskan viedokļi, ka citviet saimniekot ir vienkāršāk, Stefans lauž šo stereotipu, Latvijas kontrolējošos dienestus vērtējot kā daudz lojālākus un atsaucīgākus nekā Vācijā. 

Saikne ar kazkopību bioloģiskās saimniecības “Burkānciems” īpašniecei Rutai Graudužai bijusi kopš bērnības, dzīvojot vecāku saimniecībā Kurzemes pusē, taču doma par savu kazu ganāmpulku un sierotavu dzimusi pirms septiņiem gadiem.

“Es iesāku palēnām kolekcionēt tās kazas vairāk un vairāk, un tad, kad sapazinos ar Stefanu, mēs nopirkām vienu ganāmpulku, kas likvidējās, un tad mēs iesākām nopietnāk ar trīsdesmit, četrdesmit slaucamām kazām,” stāsta Ruta.

Šobrīd ganāmpulks pieaudzis līdz simts slaucamām kazām, un tas ir apjoms, kuru tuvākajā laikā saimnieki neplāno palielināt. No kazas piena un blakus saimniecības govs piena sierotavā top svaigie sieri, “Feta”, “Mocarella” un  “Camamber”, kā arī  puscietie sieri, kas tiek nogatavināti vismaz divus  mēnešus.

“Kazas sieri tiek nogatavināti vismaz divus mēnešus, govs piena sieri - vismaz trīs mēnešus. Bet tā kā kazas piena apjoms salīdzinoši ir ļoti neliels mums, mēs nespējam ilgāk par sešiem mēnešiem nogatavināt, parasti šo sešu mēnešu laikā viņš tiek izpārdots,”  atzīst Ruta Grauduža.

Pieredzi siera gatavošanā Ruta guvusi Vācijā. Tur saņemts arī piedāvājums pārņemt kādu sierotavu, taču dažādu iemeslu dēļ lemts par labu Latvijai.

“Vācija nav variants – par daudz līgumu, par daudz kontroles. Arī šeit ir, bet šeit cilvēks normāli runā, apsēžas kopā un nolemj, ko darīt. Vācijā – uzreiz slēgt!” saka bioloģiskās saimniecības “Burkānciems” īpašnieks Stefans Millers.

Stefans Vācijā studējis ģeoloģiju, strādājis arī Skandināvijā, taču  sapratis, ka biroja dzīve nav viņam domāta. Lai arī ikdienā laukos darba ir bezgala daudz, te viņš jūtas vislabāk.

Viņš savām rokām atjaunojis un pārbūvējis veco fermas ēku, pat darinājis mēbeles no vecā jumta kokiem. Visi darbi līdz šim padarīti pašu spēkiem, atturoties arī no Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma.

Šobrīd saimniecība nodrošina darbu arī diviem algotiem darbiniekiem – siera meistarei un slaucējai. Savukārt siera noiets atrasts dažādos tirdziņos, tā baudot sava veida priekšrocības – tiešo saikni ar pircēju un iespēju Stefanam apgūt latviešu valodu.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt