SIA „Rānda” nonākusi uzmanības lokā saistībā ar benzopirēna koncentrāciju šprotēs, bet SIA „Kolumbija Ltd.” - par tauku satura un enerģiskās vērtības neatbilstībām.
Krievijas tirgus ir būtisks visiem, kuri ražo kūpinātas šprotes eļļā, piemēram, SIA „Rānda” 70% no šiem saražotajiem konserviem nonāk Krievijā.
Ja mums, piemēram, ir nesaprotami, kā cita kultūra var ēst jēlu vai apvārītu jēra galvu, viņus mēs nepiespiedīsim ēst šprotes. Var veikt nez kādu mārketingu, tur tas nestrādās. Tradicionāli un vēsturiski ir izveidojies tā, ka Krievijā šprotes ir cieņā, tāpēc tā ir mūsu niša,” skaidro uzņēmuma valdes loceklis Oskars Grosmanis.
Pašlaik uz Krievijas robežas ir pastiprināta kontrole Latvijā ražotajai produkcijai. Papildus tam radīta ažiotāža Krievijā un tiek grauts prestižs, par šo faktu runā abu uzņēmumu pārstāvji, kam nācies saskarties ar Krievijas aizrādījumiem par konservos konstatēto. Gan viens, gan otrs uzskata, ka tas nav saistāms ar politiku, bet gan ar negodīgu konkurenci. Liepājā esošais zivju pārstrādātājs „Kolumbija Ltd.” turklāt ir Krievijas uzņēmums.
Te nu mēs redzam, ka nacionālā piederība šoreiz nekādu lomu nenospēlēja. Politiku te nevar iejaukt, es uzskatu, ka fakti liecina par negodīgas konkurences pazīmēm, lai kā man to negribētos atzīt,” norāda uzņēmuma pārstāvis Igors Krupņiks.
„Bija ļoti dīvaina vēršanās pie Krievijas prezidenta. Kāda norūpējušos personu grupa uzrakstīja viņam vēstuli, ka „Kolumbijas Ltd.” produkti viņiem nodara fizisku un morālu kaitējumu.”
Tas, ka mūsu produkti varētu apdraudēt cilvēkus un tiek apturēta tūkstošiem zivju konservu kārbu tirdzniecību, mums radīja gandrīz šoka stāvokli, atceras uzņēmuma pārstāvis Igors Krupņiks. Viņš skaidro, ka saņemti aizrādījumi, ka rakstītais uz etiķetes par tauku saturu un kaloriju daudzumu neatbilst tam, kas ir kārbā, taču, kā zināms, vienmēr tiek norādīts vidējais, jo zivīm atkarībā no gadalaikiem šis saturs mainās, uzsver Krupņiks. Savukārt minētās organoleptiskās īpašības tiek noteiktas pēc smaržas un izskata, kas ir ļoti individuāls un neobjektīvs vērtējums. Tagad Igors Krupņiks ironizē, ka viņam jāpierāda, ka viņš nav kamielis.
„Man gan neviens īsti nevar pateikt, kur man jāsaņem par to izziņa, pie sanitāra vai veterināra, ka neesmu kamielis. Es to tagad mēģinu saprast. Kad es to saņemšu, droši vien būs vieglāk. Ir bēdīgi, ka tiek iedragāts imidžs, tas ir nopietns trieciens,” atzīst Krupņiks.
Igors Krupņiks pat pieļauj iespēju, ka šādas negodīgas konkurences ausis, kā viņš tās dēvē, augot no Latvijas.
Krievijas tirgum mēs esam ļoti nenozīmīgi. Ja sāk rakt zem kaimiņa laivas un ūdens sāks tecēt laivā, mēs nogrimsim visi,” uzskata uzņēmuma pārstāvis.
Tikmēr uzņēmuma valdes loceklis Oskars Grosmanis atklāj, ka viņa uzņēmumam SIA „Rānda” ziņas par 3,5 reizes pārsniegto benzopirēna līmeni šprotēs likušas pievērst pastiprinātu uzmanību paškontrolei. Šajā normā varot iekļauties, taču tas ir zināms apgrūtinājums, spriež Grosmanis. Šis pārsniegtais līmenis gan esot salīdzinoši niecīgs ar to, ko cilvēki apēd paši, piemēram, grillējot gaļu.
Tur jau pin iekšā politiku, kas ir absolūti smieklīgi. Ja tā būtu politika, es domāju, ka Krievijai būtu vienkāršākas metodes, kā to pasniegt, nevis ar kaut kādu šprotu bundžu. Domāju, ka arī Krievija nav tik zemu kritusi," uzskata uzņēmējs.
"Jā, mums ir sarežģījumi. Arī Krievijas medijos tas izskan, mums zvana sadarbības partneri no visas Padomju Savienības - no austrumiem līdz pat dienvidiem visi uztraucas,” stāsta Grosmanis.
Oskars Grosmanis pieļauj iespēju, ka nav ļaunuma bez labuma, pievēršot pastiprinātu uzmanību, viņiem izdodas iekļauties normā un neviens nespēs vairs kaut ko pārmest. Tikmēr „Kolumbijas Ltd.” turpina iekarot arī citus tirgus nišas, piemēram, uzsākot Āfrikas samu, storu un foreļu audzēšanu, viņi piedāvā šīs svaigās saldūdens zivis Latvijas tirdzniecības tīklos. Šogad viņi īstenos nākamo attīstības posmu un paši sāks audzēt zivju mazuļus.
