Sadaļas Sadaļas

Baltijas jūrā samazinās zivju apjomi un kvalitāte; zivsaimnieki meklē jaunas iespējas

Eksperti iesaka zivis regulāri iekļaut savā ēdienkartē, jo tās satur cilvēka organismam ļoti daudz vajadzīgu vielu. Svaigas, kūpinātas, ceptas krāsnī vai kā citādi pagatavotas, tas jau ir gaumes jautājums. Vienlaikus ziņās varam lasīt par Baltijas jūras piesārņojumu, par roņiem, kuru apetīte ietekmē zivju resursus, arī mencu kvotām un metāllūžņos sagrieztiem kuģiem. Liepājas pusē pašlaik Baltijas jūrā zvejā iet 17 kuģi, un 63 kuģi un laivas nodarbojas ar piekrastes zveju.

ĪSUMĀ:

Plāno sagriezt desmit mencu zvejas kuģus

Baltijas jūrā zvejo brētliņas un reņģes, piekrastē zivju daudzveidība ir lielāka, bet apjomi ir mazāki. Tomēr nozveja piekrastē rāda, ka zivsaimniecība pašlaik nesarūk. Liepājā un Pāvilostā tā ir stabila gadiem, pastāstīja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš norādīja, ka ietekme ir mencu zvejas aizliegumam Baltijas jūras ūdeņos, līdz ar to zvejniekiem piedāvāts pārtraukt darbību, sagriežot kuģus un izmaksājot kompensācijas.

“Šajā gadījumā tieši Liepājas puses zvejniekus tas visvairāk skar, jo no šejienes tie zvejnieki ir nākuši, kas zvejoja mencu,” pastāstīja Riekstiņš. “Latvijā kopumā plānots sagriezt desmit kuģus, kas specializējās mencu zvejā. Tās firmas, kas specializējās tikai mencu zvejniecībā, tad varētu pārtraukt savu darbību, jo nav prognožu, ka mencas tuvākajā laikā varētu atjaunoties. Kad mencu krājumi būs pietiekami, tad varēs atkal zvejot, tāpēc tāds piedāvājums nāca – notika Eiropas Savienības dokumentu grozījumi, kas pieļāva šādu kuģu izņemšanu.”

Jūras grunduļi aizvieto mencu trūkumu

Viens no kuģiem, ko, visticamāk, nāksies likvidēt, pieder SIA “Ervils”. Kā Latvijas Radio pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Aigars Laugalis, pašlaik vēl norit birokrātiskais process, lai saņemtu atļauju sagriezt zvejas kuģi “Briedis”.

“Mēs esam iesnieguši šajā programmā projektu, kas vēl ir vērtēšanā,” pastāstīja Laugalis.  “Visdrīzāk pēc visiem kritērijiem kvalificējamies un programmai atbildīsim. Esam sākuši gatavošanos tam, lai tuvāko divu mēnešu laikā to varētu arī sagriezt un izņemt no zvejas flotes.”

Kamēr mencas iznīkst, Baltijas jūrā vairojas jūras grunduļi, kas ir invazīva suga no Melnās jūras.

Latvijas zvejnieki ir atraduši iespēju tos eksportēt un pelnīt, un tagad tas ir izveidojies kā būtisks jūras resurss mūsu piekrastē un savā ziņā aizvieto mencu trūkumu. Liepājas pusē aktīvi zvejo un izmanto to kā eksporta produktu, arī Aigara Laugaļa uzņēmums.

“Aprīlis ir mēnesis, kad piekrastes zvejnieki jau piecus, sešus gadus zvejo grunduļus jeb tautā sauktos bullīšus,” pastāstīja Laugalis. “Bullīšu sezona tikai tagad sākās – skatīsimies, kas ir. Pēdējās dienas kaut kas parādās, bet vēl ir maz.”

Kopumā Aigars Laugalis ir optimistiski noskaņots, jo zvejas tradīcijas pilnībā nezudīs. Paša uzņēmums izveidojis zivju restorānu un alus darītavu turpat blakus zvejas piestātnei. Arī biedrība “Baltijas zivsaimnieku apvienība” īsteno dažādus projektus.

Rietumu tirgos šprotes pērk kā delikatesi

"Līcis-93” ir šprotu ražošanas uzņēmums. Pagājušajā gadā galvenais fokuss bija šprotu “Rīga Gold” ražošana, un tas atmaksājās ar 12 miljonu apgrozījumu un pusotru miljonu peļņas.

Kā atklāja “Līcis-93” valdes loceklis Kaspars Cveiģelis, 90% no saražotā ir eksports.

Pirms pieciem gadiem konservus no Nīcas veda uz Krieviju, bet tagad lielākais tirgus ir ASV un Japāna.

“Ja mēs atceramies no padomju laika, tad šprotes bija uzkoda, taču tagad Rietumu virzienā šprote aiziet kā delikatese,” pastāstīja Cveiģelis, “klienti vairs nepērk vienu šproti vagoniem, bet kļūst arvien izsmalcinātāki. Piemēram, franči grib ar citronu vai ar sojas pupiņām. Klasiskā šprote gan paliek vispieprasītākā, bet pasūtījumi kļūst sarežģītāki, un partijas ir mazākas. Mums jāpielāgojas tirgiem, neko darīt, tā Rietumu pasaulē ir.”

“Līcis-93” par pieprasījumu nevar sūdzēties, īpaši Covid-19 laikā, visus gribētājus nav varējuši apmierināt.

Kaspars Cveiģelis to skaidroja ar mājsēdi un cilvēku vēlmi iepirkt produktus, kuru derīguma termiņš ir garāks. Tāpat šprotu konservi ir lētāki par lasi vai tunci.

Trūkst prasmīgu darba darītāju

Konservu ražošanā Nīcas uzņēmums iztiek ar pašu nozvejoto un vēl pāri paliek tirdzniecībai. Pieprasījumu nevarot nodrošināt nevis tāpēc, ka pietrūktu zivju, bet gan tāpēc, ka trūkst prasmīgu un pieredzējušu darbaroku.

“Mūsu dāmas pako 500 līdz 700 burciņas dienā. Pagājušajā gadā paņēmām viesstrādniekus no Ukrainas paskatīties, kā būtu, – viņas pakoja maksimums 200 burciņas dienā,” atklāj Cveiģelis. “Ja cilvēks atnāk no malas, daudz ir jāmācās, lai varētu to darīt kvalitatīvā līmenī. Ja, piemēram, pako ar caurspīdīgu vāku vai burciņā, kvalitātei jābūt izcilai, jo cilvēks jau veikala plauktā redz, tāpēc zivīm jāizskatās apetītlīgi.”

Uz kuģiem zvejnieku gan netrūkstot.

Baltijas jūras zivīm pasliktinās kvalitāte

Ja par zivju daudzumu “Līcis 93” zvejnieki nesūdzas, tad par nozvejoto zivju kvalitātes pasliktināšanos gan. To ietekmē gan siltās ziemas, gan citi vides faktori. Piemēram, šoziem ķērušās izmērā mazas zivis, kas ražošanas procesu padarīja piņķerīgāku.

Uz kvalitātes pasliktināšanos norādīja arī Pāvilostas zivju veikala īpašniece Iveta Pētermane, stāstot, ka tās vairs nav tik treknas kā pirms četriem gadiem.

“To var ļoti labi redzēt uz reņģēm, kad tās kūpinām un pārstrādājam,” pastāstīja Pētermane. “Ir dažādi viedokļi par to, ka ūdens jūrā netīrs un ka zivīm nav, ko ēst. Arī par roņiem runā, bet es nezinu. Tur ir citi speciālisti – lai domā un izvērtē.”

Pāvilostas zivju veikals ziemas sezonā strādā nedēļas nogalēs. Pētermanes ģimene Pāvilostā zvejo, apstrādā un arī pārdod zivis. Nu jau gadu veikaliņš ir arī Jūrkalnē.

“Mēs strādājam kā ģimenes uzņēmums – mums ir divi lieli dēli, un vēl darbinieki,” pastāstīja Pētermane, “bet ir ļoti grūti ar zvejniecību, jo tas nav pastāvīgs darbs. Visu nosaka laikapstākļi – ir mēneši, kad jūrā izejam divas, trīs reizes, un, ja nav loma, protams, tās ir finanses, un ar to ir jāsadzīvo.

Būtībā tas ir hobijs. Kam tas patīk, tas to arī var darīt, bet tā jau ar jebkuru darbu, ne tikai ar zvejniecību.”

Ja veikalā nebūtu ievesto zivju, vitrīna stāvētu tukša

Atpūtnieki, kuri atbrauc uz Kurzemes piekrasti, ir galvenie vietējo zivju pircēji pie Ivetas Pētermanes. Pircēju ir daudz, un vietējo zivju visiem nepietiek. Piemēram, šoziem pāvilostnieki nevarēja apmierināt pieprasījumu pēc stintēm. Gribētāji bija, bet zivju nebija. Viss ir atkarīgs no nozvejas un laikapstākļiem. Tāpat zivju bagātību veikalā ietekmē arī zvejniecības sezonalitāte un dažādi liegumi ķert zivis.

“Pieprasītākās mums ir plekstes, arī mencu grib, lucīšus,” pastāstīja Pētermane. “Gan kūpinātas, gan arī svaigas zivis, bet svaiga ir tad, kad nozvejota. Sasaldēta, atsaldēta vairs nav svaiga. Viss atkarīgs no nozvejas un laikapstākļiem, no dabas. Bieži vien cilvēki ir priecīgi, ja var iegādāties siltas, tikko kūpinātas zivis, un tad jau tie ir svētki. Man un arī pircējiem.”

Pirms 12 gadiem, kad cēla kūpinātavu par Eiropas Savienības finansējumu, Iveta Pētermane plānoja pārstrādāt tikai vietējās zivis.

Tomēr tikai ar vietējām zivīm pieprasījumu pāvilostnieki nevar apmierināt.

Ja veikalā nebūtu arī ievesto zivju, vitrīna stāvētu tukša. Tomēr pircēji neskādē arī ārzemnieces, piemēram, norvēģu lasi, kas ir treknāks nekā vietējais, norādīja Pētermane.

Liepājas ostā gaidāmas nozīmīgas investīcijas zivsaimniecībā

Zvejniecība ir sena industrija mūsu pusē. Arī šodien ir pieprasījums pēc zivīm, un uzņēmumi to pat nevar apmierināt.

Lai labi dzīvotu, zvejniekiem un zivju apstrādātājiem nekas cits neatliek kā specializēties, optimizēt darbu un pielāgoties jaunajām prasībām.

Šomēnes ir arī labas ziņas par Liepājas Zivju konservu rūpnīcu, kas darbu pārtrauca pagājušajā vasarā, – tās īpašums beidzot ticis pie jauna īpašnieka. Kā izpētījis laikraksts “Kurzemes Vārds”, SIA “Syfud” īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir kāds Lietuvas uzņēmējs ar vērā ņemamu pieredzi un panākumiem šajā nozarē. Bijušajā zivju rūpnīcā iecerēts veidot divas zivju produkcijas ražotnes. Darbu tās varētu sākt pēc diviem gadiem.

Arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina pilnveidot zvejniekiem nepieciešamo infrastruktūru Liepājas ostā. Projekts ietver ostai nozīmīgas teritorijas, kas atrodas tieši abās tirdzniecības kanāla malās tuvu pilsētas centram, un šogad plānots veikt uzlabojumus gan piestātnēs, gan pārbūvēt ielu. Nepieciešamais finansējums piesaistīts no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.

“Skaidrs, ka šie līdzekļi nav tikai 100% zvejniecībā,” skaidroja Riekstiņš. “Šīs iespējas izmanto arī citi lietotāji, kas darbojas ostās, bet skaidrs, ka tā doma ir, lai piekrastes reģionos, kur dzīvo zvejnieki un viņu ģimenes, lai tas dzīves veids un iespējas būtu pozitīvākas caur šiem ieguldījumiem. Arī dzīves vide, kas ir apkārt, nevis tikai tīrais ekonomiskais ieguvums.”

Konkrētais Liepājas projekts ļaus sakārtot ostas infrastruktūru, taču, runājot par Jūrlietu un zivsaimniecības fonda projektiem nākotnē, tie būs vērsti uz dažādošanu, tūrisma infrastruktūru, dabas takām un citiem dažādu vietējo iniciatīvu grupu projektiem, atklāja Riekstiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt