Pēc tam, kad "Latvenergo" atkārtoti lūdza LG piekļūt gāzes infrastruktūrai, SPRK norādīja - LG izsniegtās licences nedod tiesības atteikt pieeju un lietošanas tiesības dabasgāzes pārvades un sadales sistēmām.
"Ja SPRK saņems sūdzības par atteikumu lietot dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas, tās tiks izvērtētas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem," norādīja Krūmiņa.
Iepriekš SPRK vadītājs Valdis Lokenbahs skaidroja procedūru, kāda sekos, kad "Latvenergo" paudīs gatavību iegādāties gāzi Lietuvā. "Ja "Latvenergo" nosūta pieprasījumu LG ar lūgumu atļaut ārpus Latvijas iepirkto gāzi caur LG infrastruktūru novadīt līdz savām tehnoloģiskajām iekārtām, tad LG ir vai nu jāpiekrīt, vai jānoraida šis lūgumus. Ja LG noraida "Latvenergo" lūgumu, tad SPRK būs jāskata LG argumenti. Tad arī SPRK pieņems lēmumu - atbalstīt "Latvenergo" pieprasījumu vai LG noraidījumu," stāstīja Lokenbahs.
Viņš uzsvēra, ka SPRK darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tāpēc patlaban ir svarīgi pēc iespējas ātrāk sakārtot regulējumu, kas atļautu "Latvenergo" iegādāties gāzi no citiem avotiem.
Arī enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš Latvijas Radio raidījumam "Aktuālais temats" ceturtdienas, 14.janvāra, vakarā norādīja, ka "Latvijas Gāzei" ir jāļauj izmantot sava infrastruktūra, lai "Latvenergo" varētu dabūt gāzi no citiem avotiem. "LG paziņojums neatbilst likuma burtam un garam. Būs interesanti vērot Ekonomikas ministrijas reakciju," teica Āboltiņš.
Viņš norādīja, ka šobrīd LG vairs nedrīkst izmantot nosacījumus, kurus tā izmantoja laikā, kad tirgus bija izolēts. Arī pašreizējā LG retorika, ka uzņēmumam ir ekskluzīvas tiesības uz infrastruktūru, nepaskaidrojot kāpēc, jo noteikumi, kas to paredz ir sarežģīti un slepeni, nav pieņemami. Viņš arī piebilda, ka jomas speciālisti jau no tiem licencēšanas dokumentiem, kas ir pieejami saprot, ka LG ir jāļauj "Latvenergo" saņemt gāze no alternatīviem avotiem.
Jau ziņots, ka, pamatojoties uz LG izsniegto licenci, kas gāzes koncernam līdz 2017.gada 10.februārim paredz ekskluzīvas tiesības gāzes sadales tirgū, LG atkārtoti noraidījusi AS "Latvenergo" lūgumu piekļūt LG infrastruktūrai.
Savukārt Ekonomikas ministrija patlaban izstrādā Ministru kabineta noteikumus, kas atļaus "Latvenergo" iegādāties gāzi no citiem avotiem jau tagad, negaidot gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā. Minētie noteikumi valdībā varētu tikt skatīti jau janvārī.
LETA jau ziņoja, ka Latvenergo" pagājušā gada rudenī bija gatavs testa darījumam ar Lietuvas gāzes tirgotāju "Litgas", taču tad nebija iespējams izmantot LG cauruļvadu sistēmu gāzes transportēšanai.
"Latvenergo" no Lietuvas saņēma izdevīgāku gāzes cenas piedāvājumu nekā no Latvijas. Lietuviešu piedāvātā gāze par 1000 kubikmetriem bijusi par aptuveni desmit eiro lētāka. "Latvenergo" eksperimentālā kārtā vēlējās iegādāties vienu miljonu kubikmetru gāzes, taču LG lēma neļaut "Latvenergo" izmantot gāzes koncerna infrastruktūru. Rezultātā 2015.gada 30.novembrī beidzās Lietuvas kompānijas piedāvājuma termiņš "Latvenergo".
