SPECIĀLI no Atēnām: Grieķijā gads sācies ar sniega kupenām un «nodokļu vētru»

Nākamnedēļ Grieķijas valdība kreisā radikāļa Alekša Cipra vadībā svinēs divu gadu jubileju. Lai arī Ciprs pie varas tika, pateicoties solījumiem pārtraukt bargo taupības politiku un apturēt starptautisko aizdevēju diktātu, tagad premjers maz atšķiras no saviem priekšgājējiem. Lai izpildītu kreditoru prasības un iekasētu aptuveni trīs miljardus eiro, Grieķiju šogad pāršalcis kārtējais nodokļu palielināšanas vilnis.

Šis gads Grieķijai iesācies ar neierastu aukstumu, lielām sniega kupenām un "nodokļu vētru" – tieši tā vietējie žurnālisti nodēvējuši jaunu paaugstināto nodokļu kopumu, kas, atšķirībā no laika apstākļiem, saglabāsies valstī vēl nenoteiktu, bet daudz ilgāku laiku.

Akcīze sadārdzina degvielu

No 1. janvāra ģimenēm jārēķinās ar vairāk nekā sešu nodokļu izmaiņām. Lielākais trieciens gan uzņēmējiem, gan parastiem iedzīvotājiem ir degvielas sadārdzināšanās akcīzes nodokļa kāpšanas dēļ  – par trīs centiem litrā dārgāks kļuvis benzīns, par astoņiem centiem – dīzeļdegviela.

Grieķija šobrīd ierindojusies sestajā vietā to valstu sarakstā, kur ir dārgākā degviela pasaulē. Vidēji grieķu autovadītājiem par 95.markas benzīna litru jāmaksā vairāk nekā pusotru eiro, atsevišķās salās – līdz pat diviem eiro. Uzrunātais taksists Manoss atzīst, ka nopelnīt šajā arodā ar katru dienu sanāk aizvien mazāk.

"Nodokļi ir nostādījuši vidusšķiru uz ceļiem. Taču mēs redzam, ka sliktākais brīdis vēl nav pienācis un situācija pasliktināsies vēl vairāk.

Cerēsim, ka valsts vadītāji pieņems pareizos lēmumus un spēs patiesi palīdzēt tautai," sacīja Manoss.

Lai gan ar degvielas akcīzes nodokli budžetu plāno papildināt par 670 miljoniem eiro, šī prognoze var arī nepiepildīties, jo benzīna patēriņš pēdējo gadu laikā Grieķijā uzrāda nepārtrauktu samazinājumu.

Dārgāka arī kafija, cigaretes

Iekasēt trūkstošo naudu valdība iecerējusi uz grieķu iecienītākā dzēriena – kafijas -  rēķina. Sadārdzināšanās ir būtiska. Par šķīstošo kafiju, ko intensīvi izmanto aukstā kafijas dzēriena "frape" pagatavošanā, nu jāmaksā par vienu eiro kilogramā vairāk, 2-3 eiro nāk klāt maltās kafijas cenai.

Nodokļi paaugstināti arī parastajām un elektroniskajām cigaretēm. Februāra rēķinos vidēji 5% pieaugums atspoguļosies maksājumos par stacionāro telefonu un internetu. Tiem saimniekiem, kuri izīrē savus īpašumus, nodokļos būs jāmaksā līdz pat 36% vairāk.

Aptaujātās Atēnu iedzīvotājas pensionāre Marija un bankas darbiniece Eleni saka, ka samaksāt visus rēķinus laicīgi kļūst aizvien grūtāk.

"Situācija ir traģiska. Visi to jūt, sevišķi mēs, vidusšķiras pārstāvji. Redzēsim, kādi būs tie nodokļi," atzina Marija.

Tikmēr Eleni norādīja: "Es strādāju, lai uzturētu visu ģimeni, jo vīrs jau piecus gadus ir bezdarbnieks. Katrs nodokļa slogs ir jauna nasta uz mūsu pleciem. Situācija ir slikta un paliek tikai sliktāka."

Augs arī solidaritātes nodoklis 

Izmaiņas skars arī pensionāru un algoto darbinieku ienākumus, jo pazemināsies ar nodokļiem neapliekamā summa un paaugstināsies tā sauktais "solidaritātes nodoklis." Valdības darbības kritizē avīzes “Kathimerini” žurnālists Pashos Mandravelis:

"Visi nodοkļi nav peļami, taču visa šīs valdības nodokļu politika ir kļūdaina. Proti, ja kāda valsts apliek ar nodokļiem tos dažus, kas strādā, lai uzturētu valsti, kas nedarbojas, tas nozīmē, ka resursi netiek novirzīti ražošanas atbalstam.

Šī politika pēdējo sešu gadu laikā nav nekur mūs aizvedusi. Tātad mums vajadzīgi zemāki, bet mērķtiecīgāki nodokļi un mazāka valsts pārvalde. Diemžēl, šī valdība to neizprot."

Žurnālists arī prognozē, ka nodokļu celšanas dēļ palielināsies tā sauktās pelēkās ekonomikas īpatsvars, bet daudzas grieķu mājsaimniecības un uzņēmēji nespēs izpildīt visas savas saistības.

Taupības pasākumi neizbēgami

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, katrs otrais Grieķijas nodokļu maksātājs ir parādā valstij. Iedzīvotāju un uzņēmumu kopējais parāds pārsniedz 94 miljardus eiro. Situācija ir smaga, piekrīt latviete Līga Jeluškina, kas Grieķijā dzīvo jau vairākus gadus un tikpat ilgi vēro krīzes izvēršanos šajā valstī.

Tomēr viņas ģimene spējusi savlaicīgi pieņemt stingrus taupības pasākumus, kas ļāvuši pielāgoties šai situācijai.

Jauni taupības pasākumi visas valsts mērogā, visticamāk, ir neizbēgami. Grieķijas budžeta tēriņus starptautiskie aizdevēji vēl aizvien uzskata par nesamērīgiem un prasa tos samazināt, lai valsts spētu ne vien noturēties bez jaunas glābšanas programmas, bet arī atmaksāt līdz šim aizņemto naudu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti