Šovasar bakteriālās iedegas izplatība Latvijas augļu koku dārzos pagaidām zema

Šovasar augļu koku dārzos pagaidām ir zema bakteriālās iedegas izplatība. Augu aizsardzības speciālisti gan norāda, ka izplatību ietekmē laika apstākļi, kas vēl var būt labvēlīgi slimības izplatībai. Kopumā cīņa ar šo augļu koku slimību Latvijā norit jau 15 gadus un daļai augkopju tā nesusi arī lielus zaudējumus.

Šovasar bakteriālās iedegas izplatība Latvijas augļu koku dārzos pagaidām zema
00:00 / 05:27
Lejuplādēt

Šogad pagaidām veiktajās augļu koku pārbaudēs konstatēti tikai divi bakteriālās iedegas gadījumi Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, kur tuvumā slimība konstatēta arī citos gados, stāstīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāve Agita Pence.

"Šogad situācija ir samēra cerīga, mēs esam veikuši apmēram 1500 pārbaudes un noņēmuši nepilnus 300 paraugus. Divi no tiem ir pozitīvi Nīcas pagastā tuvumā saimniecībām, kur slimība bijusi iepriekš. Vienā gadījumā buferzonā, un otrā gadījumā buferzona paplašinās, un mēs tur veicam intensīvākas pārbaudes. Taču tie pagaidām ir tikai divi gadījumi, salīdzinot ar pagājušā gada 36," sacīja VAAD pārstāve.

Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi konstatēta 2007. gadā. Kopš tā laika bīstamā augļu koku slimība ik gadu uzliesmojusi dažādos Latvijas reģionos. Ar to inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas un korintes. 15 gadu laikā Latvijā tikai vienā gadā inspektori augļu koku dārzos neatrada nevienu pozitīvu paraugu. Tas bija 2016. gadā, bet jau 2020. gadā atkal atrasti pat 75 pozitīvi paraugi.

Cilvēki bieži arī paši ziņo par aizdomām savos dārzos, taču bieži slimība norit arī neredzamā formā, tādēļ perēkļu tuvumā ik gadu tiek ņemti paraugi.

Augu karantīnas speciālisti secinājuši, ka slimības izplatība ir cikliska.

Zemnieku saimniecības "Klīves" pārstāvis Māris Šņickovskis stāstīja, ka ar bakteriālo iedegu sadzīvo jau aptuveni 10 gadus. Slimība nesusi ne mazums zaudējumu augļu dārzam.

Augļkopju asociācijas valdes locekle Dace Drošprāte sacīja, ka kopš slimības izplatības sākuma saimniecības ir pielāgojušās bakteriālās iedegas riskiem un mācās ar to sadzīvot, – līdzīgi, kā sabiedrība cenšas sadzīvot un ierobežot Covid-19.

Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš vērtēja, ka audzētavas ir vairāk vai mazāk pasargātas, bet karantīnas slimība var būt arī neprognozējama.

Viņaprāt, slimības izplatības lielākais risks ir aizsardzības zonas statusa zaudēšana Latvijā, jo šobrīd tas ļauj saglabāt vietējo stādaudzētāju konkurētspēju.

Savukārt, krasi pieaugot slimības izplatībai, var atvērties daudzi Eiropas valstu tirgi, kas jau iepriekš zaudējuši šo statusu.

Bakteriālās iedegas simptomi ir pamanāmi, jo slimo koku jaunie dzinumi kļūst brūni un, lapām nenobirstot, zaru gali veido āķa formu. VAAD pārbaudes turpinās veikt, kamēr diennakts vidējā temperatūra saglabāsies ap 15 grādiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt