"Es esmu pēc tautības ukrainis. Agrāk es kautrējos no tā, ka manī nav ne pilītes latviešu asiņu, bet šobrīd es vairs nekautrējos. Es esmu lepns par to, ka pēc tautības esmu tīrs ukrainis," tā Alūksnes novada Alsviķos esošajā nelielajā alus darītavā ar sevi iepazīstina tās saimnieks Pāvels Čornijs. Un, protams, Ukrainā ir viņa tuvinieki.
"Man pusbrālis dzīvo Ukrainā, tāpēc tas skar mani tīri personīgi. Viņš ir iesaukts armijā. Šobrīd es īsti nezinu, kur, apmēram zinu apgabalu, kur viņš ir. Zinu, ka viņi guļ teltīs, naktīs ir auksts, tas ir diezgan grūti, bet garā viņi ir stipri un ar Ukrainas armiju viss ir kārtībā," skaidro Pāvels.
Pāvels, protams, iesaistījies arī aktivitātēs, kas Alūksnes novadā ir saistītas ar palīdzību Ukrainai, Alūksnes un Apes novadu fondā norit labdarības akcija „Palīdzēsim Ukrainas tautai”.
"Alūksnē ir izcils Alūksnes novada fonds, kurš strādā, šķiet, jau gadus 20 un parasti palīdz alūksniešiem, kuri cietuši ugunsgrēkos, vai kam ir veselības problēmas, un šobrīd viņi palīdz Ukrainas tautai, ir ziedojumu konts, bija labdarības koncerts, alūksnieši ir daudz ziedojuši naudiņu, es zinu, ka ir konkrētas organizācijas Ukrainā, ar kurām viņi sadarbojas, viņi sūta konkrētas lietas, kuras tur prasa," stāsta Pāvels.
Arī pati Alūksnes alus darītava ir apņēmusies palīdzēt Ukrainai un palīdzēt ar to, kas ir viņu spēkos – gatavot alu, proti, alūksnieši ir atsaukušies Ļvivas aldaru ierosinājumam.
"Viņi publicēja internetā visas savas alus receptes un aicināja alusdarītavas no visas pasaules vārīt viņu alu. Ir gan receptes, gan etiķetes, kas parasti ir milzīgs komercnoslēpums. Tagad viņi to visu ir publicējuši internetā. Lūdzu, vāriet mūsu alu, dzeriet mūsu alu; ja ir iespēja, ziedojiet mums naudiņu, un viņi tālāk to naudiņu arī novirza, kur tā ir vajadzīga. Mēs ar puišiem nolēmām atsaukties un šodien vāram alu „Červone oči", kas saucas "Sarkanās acis". Visu peļņu pārskaitīsim viņiem. Vietējie paši vislabāk zina, kur nauda ir vajadzīga, tas nav atbalsts tai alus darītavai. Alus darītava šobrīd ir pārprofilējusies par Molotova kokteiļu darītavu. Viņi nevāra alu, viņi taisa ''Molotova kokteiļus''. Paši tos nosaukuši par ''Banderas smūtijiem''. Viņiem ir arī vairāki restorāni, un visi restorāni šobrīd taisa ēdienu bez maksas tiem, kam tas ir vajadzīgs, gan daudzajiem cilvēkiem, kuri uz Ļvivu ir atbraukuši kā uz pārcelšanās punktu, gan sūta uz armiju. Krīzē katram ir jāpielāgojas. Nav šobrīd runa par biznesu, ir runa par izdzīvošanu, un viņi vislabāk paši zinās, kur tā naudiņa visvairāk ir vajadzīga, vai armijas organizācijām, mēs viņiem 100 procentīgi uzticamies," uzsver Pāvels.
Puiši, kuri strādā alusdarītavā, apņēmušies Ukrainas alu gatavot bez atlīdzības, tādējādi ziedojot arī savu artavu.
"Tas, kas notiek tagad, ir vienkārši neiedomājams. Man liekas, neviens nav spējis iedomāties, ka varētu būt tas, ko tu redzi, bet mēs redzam mazu daļu, bet tas ir tik sāpīgi, tur pat divu jautājumu nav, ka ir jāpalīdz tiem cilvēkiem, un tā kā Ukrainas alusdarītava ir piedāvājusi šādu iespēju, tad kāpēc ne. Tas ir mazākais, ko mēs varam izdarīt. Mēs nevaram tagad iet un ņemt īsti ieročus rokās, bet mēs varam darīt to, ko mēs darām šeit un ar tām iespējām palīdzēt," savu motivāciju pauž aldaris Toms Mintāls.
Protams, no Pāvela brāļa kā jau karavīra, kurš ir frontē, ziņas ir šobrīd skopas. Bet par to, ka Krievija iebrukusi Ukrainā, Pāvelam nav pārsteigumu, jo kaimiņvalsts attieksme jau vēsturiski ir bijusi nelabvēlīga gan pret ukraiņu, gan arī savu tautu.
"Kāpēc notiek viss tas ārprāts? Mana versija ir tāda, ka 100 gadus jau ir bijis tāds genocīds tajā pašā valstī, viņi ir visu laiku iznīcinājuši inteliģenci, jau sākot ar Ļeņina laikiem, pēc tam Staļina, ir izsūtīti, galināti, cietumos likti, inteliģence ir iznīcināta un tā tauta, tas pats valsts vadītājs – viņš nav inteliģents cilvēks," spriež Pāvels.
Bet visvairāk šobrīd Pāvelu priecē vienotība, kāda tagad ir ukraiņu tautai.
"Tas spēks jau ir radies vēsturiski, viņi arī šobrīd saka: "Mēs tiksim galā." Kāpēc? "Tāpēc, ka mēs esam pārdzīvojuši golodomoru." Otrais pasaules karš arī nežēloja Ukrainu, viņiem ir bijušas revolūcijas, maidani, beidzot kovids, viņi saka: "Mēs esam ar visu tikuši galā, un arī ar šo tiksim galā." Viņi ir tik vienoti šobrīd. Ja agrāk viņiem varbūt bija kāda plaisa starp valodām, ka tur kāds runā krieviski, kaut gan viņi paši saka, ka nav, tad šobrīd arī tas nav jautājums. Es esmu arī daudz sižetus redzējis, ka tur krievi plēš savas Krievijas pases un vairs nevēlas nekādu saistību ar to valsti, jo viņi ir tur uz vietas, viņi redz, kas tur notiek," turpina Pāvels.
Pāvels ir pārliecināts, ka uzvara būs un pēc kara valsts spēs atdzimt no postījumiem, kurus Ukrainai nodarījusi Krievija.
"Jautājums ir tikai, cik tas diemžēl prasīs vēl dzīvību, izpostītu ēku, bet Ukrainu gaida, vēl nevar teikt, ka spoža nākotne, bet es domāju, ka investori stāvēs rindās, lai uzceltu visu infrastruktūru, un Ukraina būs tāda Eiropas valsts, es nevarētu teikt, ka mēs apskaudīsim, bet viņa būs Eiropas valsts," optimistisks ir Pāvels.
Šobrīd ukraiņu alus Alūksnes alusdarītavā vēl ir gatavošanās stadijā, tad ceļos pie pircējiem un, ja būs atsaucība, tiks brūvēts vēl, lai iegūtos līdzekļus ziedotu Ukrainai.
