Palielinājies arī uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas tautsaimniecībā: pirmo triju ceturkšņu laikā tas pieauga par 629 miljoniem eiro un septembra beigās sasniedza vairāk nekā 16,6 miljardus eiro jeb 56% no iekšzemes kopprodukta ( 2019. gada beigās tie bija 52% no IKP), tā liecina Latvijas Bankas statistikas dati.
Šī gada pirmajos trijos ceturkšņos uzkrāto ārvalstu investīciju pieaugums galvenokārt tika novērots tādās nozarēs kā finanšu un apdrošināšanas darbības, apstrādes rūpniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi.
Vienlaikus valstu dalījumā būtisku pozitīvu pienesumu pieaugumā veidoja investīcijas no Zviedrijas, Lietuvas, Apvienotās Karalistes un Igaunijas.
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pauž, ka šī gada deviņos mēnešos aģentūras piesaistīto investīciju apjoms ir lielākais pēdējos septiņos gados, proti, šajā periodā investīcijās ir izdevies piesaistīt vismaz 204 miljonus eiro un izveidot vairāk nekā 2300 jaunas darbavietas.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka Latvijai ir svarīgi izmantot savu potenciālu arī nākotnē, turklāt ir būtiski ne tikai piesaistīt jaunus investorus, bet noturēt jau esošo investoru interesi par mūsu valsti.
Investorus spētu piesaistīt darba tirgus, kurā ir kvalitatīvi cilvēkresursi, apmācīti, gudri, kuri pārvalda mūsdienīgas prasmes, un pie tā vēl ir jāpiestrādā, norādīja Elksniņa-Zaščirinska.
Otrs aspekts ir platforma tehnoloģiju attīstībai, skaidroja Elksniņa-Zaščirinska. “Nav noslēpums, ka Latvija kā valsts ļoti labi iederas jebkuram tehnoloģiskas prototipēšanas nolūkam, jo cilvēku skaits nav liels un cilvēki ir pietiekoši advancēti, lai šīs jaunās tehnoloģijas izmantotu.
Tāpēc ir jāskatās no šī skatpunkta – ko mēs varam ārvalstu investoriem piedāvāt, jo skaidrs, ka mēs nespējam konkurēt ar lielvalstīm cilvēku resursu ziņā, investīciju vai kapitāla ziņā, mums jākonkurē ar kaut ko citu,'' norādīja Elksniņa-Zaščirinska.
