Pat ja ar vienotā Eiropas Savienības reģistra palīdzību izdosies piespiest nelegālās naudas atmazgātājus slēpties aiz uzņēmumiem, kas reģistrēti ārpus Eiropas Savienības, tas jau būs sasniegums - tā par jauno Eiropas Savienības likumprojektu par patiesā labuma guvēju reģistru izsakās eksperti. Viņi skaidro - šobrīd Eiropā atšķirīgu tiesisko regulējumu dēļ uzņēmuma patieso labuma guvēju noslēpt vēl ir pārāk viegli, jo, piemēram, informācija par uzņēmumiem pieejama tikai papīra formā.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš norāda - šis jautājums ir aktuāls, jo Eiropa kopumā ir pievilcīga vieta nelegālās naudas atmazgātājiem:
„Pārsvarā visi noziedznieki, kuri cenšas atmazgāt naudu, grib to glabāt vai nu Eiropā, vai ASV, jo te ir stabilas valdības, stabilas demokrātijas. Te nauda ir drošībā, te ir, kur to ieguldīt – projektos, īpašumos. Izveidojot šādu reģistru būs vieglāk cīnīties.”
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns uzsver - ne vienmēr tā dēvētie ārzonu uzņēmumi slēpj nelikumības, tomēr naudas atmazgātāji tos izmanto labprāt. Bez starpvalstu sadarbības iespējas šīs nelikumības novērst ir mazākas, viņš skaidro: „Mēs neesam atrauti no pasaules. Praksē izskatās tā, ka masveidīgi vai ļoti daudz legalizācijas shēmās – vidū vai beigās, vai citā vietā – atrodam ofšora uzņēmumu.”
Arī bankas, kurām ir nozīmīga loma aizdomīgu darījumu identificēšanā, norāda, ka centralizēts uzņēmumu reģistrs ievērojami atvieglotu to darbību.
„Šobrīd realizētais modelis iet apmēram to ceļu, ko mēs bijām iepriekš ieteikuši. (..) Bankām kopumā ir vienkāršāk, ja šī informācija ir centralizēti iegūstama,” norāda Latvijas komercbanku asociācijas viceprezidents Andris Rozentāls.
Eiropas Parlamenta likumprojekta autori cer, ka tas ļaus praktiski ikvienam uzzināt, kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinās godīgu konkurenci un līdz ar to arī uzlabos investīciju klimatu dalībvalstīs. Tiesa gan, tiek atzīts, ka ņemot vērā lēmumu pieņemšanas procesa īpatnības Eiropas Savienībā, jaunais likums varētu stāties spēkā vien pēc trijiem gadiem.
