Sadaļas Sadaļas

Skaitļi un fakti: Pandēmijas atbalsta programmas audzējušas Eiropas parādus

Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko krīzi Eiropā salīdzinoši sekmīgi ir izdevies pārdzīvot plašo atbalsta programmu dēļ. Tās ļāva saglabāt daudzas darbavietas un vismaz minimālā līmenī noturēja to iedzīvotāju ienākumus, kuri saskārās ar problēmām. Tomēr visam ir sava cena un atbalsta programmu medaļas otrā pusē ir valsts parādu līmeņa pieaugums. Daudzi ekonomisti norāda, ka tieši valsts finanšu savešana kārtībā būs sāpīgs izaicinājums Eiropas valstu valdībām pēc pandēmijas pārvarēšanas. Latvijā to krietni var apgrūtināt nākamgad gaidāmās Saeimas vēlēšanas.

Skaitļi un fakti: Pandēmijas atbalsta programmas audzējušas Eiropas parādusInguna Ukenābele
Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) vidēji valsts parāda līmenis pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pērn pirmo reizi ir pārkāpis 90% robežu.

Paredzams, ka šogad valsts parādi turpinās augt un sasniegs 94,4% no ES IKP, bet nākamajā gadā tie varētu sākt nedaudz mazināties.

Baltijas valstis ārpus lielāko problēmu zonas

ES lielākā parādu rekordiste ir Grieķija, kurai šajā jautājumā problēmas ir bijušas izsenis. EK apkopotie dati liecina, ka Grieķijas valsts parāds pērn sasniedza 205,6% no IKP.

Citiem vārdiem sakot, grieķi citiem ir parādā divtik, cik vispār ir vērta visa šīs valsts ekonomika. Valsts parādi 100% no IKP pārsniedz arī Itālijā, Portugālē, Spānijā, Kiprā, Francijā un Beļģijā.

Baltijas valstis Eiropā nekad nav izcēlušās ar pārmērīgiem parādiem, tomēr pandēmijas laikā tie ir auguši arī te. EK lēsa, ka šogad Latvijas valsts parāds pieaugs līdz 47,3% no IKP, Igaunijas – līdz 21,3%, bet Lietuvas – līdz 51,9% no IKP.

Lietuvas parāds pirmo reizi pārkāps līmeni, kas lēšams kā puse no IKP. Igaunija joprojām saglabā zemāko valsts parādu ES, tomēr arī mūsu ziemeļu kaimiņiem tas ir krietni audzis, jo pirms pandēmijas 2019. gadā tas bija vien 8,4% no IKP.

Latvijai šogad varētu būt septītais zemākais valsts parāda līmenis ES.

No vienas puses, var teikt, ka uztraukumi par valsts parāda apjomu ir pilnīgi lieki, jo gan grieķi, gan itāļi ar saviem lielajiem parādiem dzīvo un bēdu nezina. Attiecīgi arī mums nav vērts knapināties, aizņemsimies vēl kādus pārdesmit miljonus un dzīvosim tik nost.

Diemžēl naudu neviens par skaistām acīm neaizdod un, jo lielāki ir valsts parādi, jo vairāk katru gadu budžetā ir jāatvēlē procentu maksājumiem aizdevējiem un tātad līdzekļu mazāk paliek kārtējām vajadzībām pašu mājās, piemēram, mediķu vai pedagogu algām. Tāpat, jo valstij lielāki parādi, jo riskantāks aizņēmējs tā ir aizdevēju acīs, un arī par risku ir jāmaksā papildus, tādēļ nauda tiek aizdota par augstākiem procentiem, kas jau atkal palielina budžeta izdevumus šim mērķim.

Dilemma ar parādu mazināšanu

Tieši tādēļ visiem ir skaidrs, ka, atsākoties ekonomikas izaugsmei, no pandēmijas laikā pieaugušajiem parādiem pamazām būs jākārpās ārā.

"Eirozonas parāda līmenis 2020. gadā ir pieaudzis par 14 procentpunktiem. Latvijai tas, iespējams, nav pats svarīgākais jautājums, jo Latvijas parāda līmeņa pieaugums šogad tiek prognozēts līdz 47% no iekšzemes kopprodukta, kas joprojām ir relatīvi maz. Tomēr citu valstu parādu līmenis ir daudz augstāks, un šīm valstīm būs jādomā, kā, no vienas puses, nodrošināt vienmērīgu izstāšanos no atbalsta pasākumiem un tajā pašā laikā īstenot fiskālo politiku, kas nodrošinātu fiskālus buferus nākotnes krīzēm, kā arī nodrošinātu uzticēšanos sev finanšu tirgos," intervijā aģentūrai LETA norādīja Eiropas Stabilitātes mehānisma galvenais ekonomists Rolfs Štrauhs.

Arī Latvijas Fiskālas disciplīnas padome savā pēdējā ziņojumā norāda, ka pašlaik valsts parāda ilgtspēju nodrošina vairākas priekšrocības, to skaitā līdzšinējais relatīvi zemais Latvijas parāds un atbildīga Māstrihtas kritērija ievērošana, augstais kredītreitings, zemas procentu likmes un zemās parāda apkalpošanas izmaksas.

Tomēr, uzlabojoties ekonomikas rādītājiem, ir nepieciešama skaidra un mērķēta politika parāda samazināšanai.

Turklāt paredzams, ka tuvākajos gados Latvijā atjaunosies ekonomikas izaugsme un pieaugs ES investīcijas, pieaugs arī ekonomikas potenciāls, tādēļ ir jāizmanto iespēja mazināt parāda līmeni vismaz līdz pirmskrīzes rādītājiem, sasniedzot šo mērķi līdz nākošā ekonomikas sabremzēšanās cikla sākumam.

Kā redzams, gan Eiropas, gan Latvijas ekonomisti aicina valsts finanses sakārtot līdz nākamajai krīzei, atgādinot veco joku, ka pareizais jautājums nav, vai ekonomikā būs jauna krīze, bet gan - kad tā būs?

Tomēr problēma ar parādu mazināšanu vienmēr slēpjas tajā, ka ir jākāpina valsts ieņēmumi, un ļoti bieži tas nenozīmē neko citu, kā nodokļu celšanu, vai arī jāsamazina budžeta izdevumi ar parāda atdošanu nesaistītiem mērķiem.

Latvijas Fiskālās padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka gan pieļāva, ka labvēlīgas apstākļu sakritības gadījumā Latvija no tā pat varētu izvairīties. Ja Latvijas ekonomika pēc pandēmijas piedzīvos strauju izaugsmi, augs arī ieņēmumi budžetā, kā arī tautsaimniecībā ieplūdīs nauda no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM).

"Tieši tādēļ valdībai jau tagad nepieciešams izstrādāt fiskālo izejas stratēģiju jeb ceļa karti, kas pēckrīzes periodā iezīmēs atgriešanos pie sabalansēta valsts budžeta vai pat budžeta ar pārpalikumu. [..] Mēs ļoti ceram, ka ANM, un ne tikai, arī nacionālā budžeta līdzekļi, citi ES fondi un privātas investīcijas varētu dot kumulatīvo efektu un stimulēt ekonomikas straujāku pieaugumu. Tādā gadījumā nebūs jāceļ nodokļi," viņa teica.

"Mūsuprāt, nodokļu celšana vispār ir pēdējais solis, īpaši gadījumā, kad ir jāstimulē ekonomikas izrāviens. Nodokļu paaugstināšana to noteikti nestimulē, līdz ar to jāizmanto visi citi instrumenti, kas ir valdības rīcībā.

Piemēram, mums ir arī diezgan liela rezerve ēnu ekonomikas jomā. Joprojām ir jādomā, kā panākt efektīvāku nodokļu iekasēšanu," intervijā aģentūrai LETA stāstīja Šteinbuka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt