Šķelda rodas kā blakusprodukts. Uzņēmuma "DLLA" zāģētavā tā tiek iegūta palešu dēļu ražošanas procesā. Šeit to pārdod dažu kilometru attālajai granulu ražotnei "Latgran". Uzņēmuma vadītājs Armands Lībietis vēl prāto, vai piedalīties konkursā par šķeldas piegādi Jēkabpils katlumājai.
"Nav īpaši lielas vēlmes strādāt ar pašvaldībām. Tas ir principiāli šajos gados kaut kā izveidojies, jo tas ir ļoti smags klients," pastāstīja Lībietis.
Tikmēr pašvaldībās šķeldas piegādātājus turpina meklēt, iepirkumi šobrīd nereti beidzas bez rezultātiem.
Preiļos, piemēram, tādus pat vairs neplāno rīkot, bet šķeldu iegūt, pašiem izcērtot krūmus pašvaldības īpašumos.
Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis norādīja: "Jā, kāds uzskatīs, ka tā ir konkurences kropļošana, bet ir jāsaprot, ka ir jābūt adekvātām sarunām. Šajā brīdī krīze nav tikai pašvaldībai, pašvaldības administrācijai, – krīze ir visā valstī. Mums ir kopīgi jāizskata šie jautājumi, neceļot peļņas normu debesīs. Jāsaprot, šī situācija nebūs ilglaicīga, bet šogad, iespējams, nākamgad, jāpieņem šie nestandarta risinājumi."
Līdz otrdienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicinājusi visas pašvaldības sniegt informāciju par to, kā klājas ar centralizētās siltumapgādes sistēmas vajadzībām nepieciešamā kurināmā nodrošināšanu.
Latvijas Kokrūpniecības asociācijā vērtēja, ka šķeldu nav izdevies iegādāties tiem, kas izvirza nesamērīgus noteikumus konkursos.
Asociācijas izpilddirektors Kristaps Klauss sacīja: "Es atvainojos, bet roku izgriešana piegādātājiem vairs nav iespējama šajos apstākļos. Atsevišķas katlumājas savos konkursu noteikumos vēl joprojām izvirza nesamērīgus un neizpildāmus noteikumus. Vai arī otrs un galvenais iemesls bieži vien ir nepatika, konkursa izbeigšana bez rezultāta tādēļ, ka nav patikusi cena."
Palešu dēļu ražotājs Jēkabpilī lēš, ka vidējā tirgus cena par berkubu ir 30 eiro, mēneša laikā tā pieaugusi par apmēram 20%. Preiļos apgalvoja, ka vairāk par 20 eiro par berkubu nemaksās, un aprēķinājuši, ka berkuba šķeldas sagāde, cērtot un šķeldojot savus krūmus, izmaksās apmēram 10–12 eiro. Latvijas Kokrūpniecības asociācijā vērtēja, ka kopš pagājušā gada šķeldas cena augusi apmēram trīs reizes.
Pieaugumu skaidro ar vairākiem iemesliem, bet viens no tiem – no Baltkrievijas importētās šķeldas cena bija tik zema, ka tā tuvojās dempinga līmenim. Uzņēmumiem, kas pirka šo lēto šķeldu, tagad jaunās cenas un to straujo mainību grūti pieņemt.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš skaidroja: "Parādījās šī, es pat teiktu, masu psihoze, kad cenas svārstās pat nedēļas ietvaros; tā situācija nav normāla, tādai nenormālai situācijai nevajadzētu pieskaņoties. Tomēr abām pusēm ir jāsaglabā vēss prāts, jāsaprot, ka nav tālu laiks, kad situācija normalizēsies. Protams, uzņēmumi būs spiesti to darīt, viņi iestrādās arī ikmēneša cenas korekciju, taču tā nav tāda ikdienišķa prasība."
Tomēr gan siltumuzņēmumi, gan kokrūpnieki redz arī citu izeju.
SIA "DLLA" valdes loceklis Lībietis norādīja: "Kurināmā jautājums pašreiz ir uzspīlēts. Es neredzu, ka būtu problēmas valstij to atrisināt, jo valstij pieder "Latvijas Valsts meži", un šī malka ir. Izejvielas ir pietiekoši. Protams, tev ir jāpārdod. "Latvijas Valsts mežiem" ir jāpārdod par lielāko cenu. Pašvaldības izsludina konkursu un pērk par zemāko cenu. Ja tā ir problēma, es nezinu, nu, apsēdieties pie viena galda, izrunājieties."
"Latvijas Valsts meži" jaunajā apkures sezonā enerģētiskās šķeldas apjomu plāno palielināt par 30%, taču pašvaldības prasa valsts uzņēmumam organizēt kurināmās šķeldas sagādi un pārdot to par siltumuzņēmumiem ekonomiski izdevīgu cenu.
Lībietis atzīmēja: "Ja man pateiktu, ka tev sava daļa ir jāaizved un jāpārdod, teiksim, Jēkabpils pilsētas katlumājai, – kāpēc ne, es to darītu. Ja mēs to norakstītu uz kara rēķina, tad es domāju, ka tas būtu iespējams [pārdot pat par zemu cenu]. Bet tad ir jāsaprot skaidri un gaiši, kāpēc mēs to darām."
KONTEKSTS:
Ekonomikas ministrijā pēc tikšanās ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju, "Latvijas Valsts mežiem" un šķeldas ražošanas uzņēmumiem secināts, ka Latvijas siltumapgādei nepieciešamais šķeldas apjoms šai apkures sezonai ir pietiekams. Arī kokrūpniecības nozare apgalvojusi, ka šķeldas apjoms joprojām ir pietiekams, turklāt eksports šogad samazinājies.
Galvenā problēma pusēm ir nesavienojami piedāvāto līgumu nosacījumi. Proti, straujās izmaiņas energoresursu tirgū un iepriekšējās sezonas pieredze ar straujo cenu kāpumu un līgumu laušanu radījusi situāciju, ka pircēja vēlmes pēc zemākas cenas un piegādātāja sniegtām garantijām nesakrīt ar šķeldas piegādātāju galveno vēlmi līgumā redzēt ikmēneša cenas indeksāciju.
Savukārt nākamajai apkures sezonai jau apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts.
Vienlaikus valdību veidojošās partijas panākušas politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes. Tāpat koalīcijā panākta vienošanās arī par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro, un to valdība detalizēti varētu skatīt augusta beigās.
