Saeima noraida kārtējos opozīcijas mudinājumus mazināt PVN atsevišķām preču grupām

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien noraidīja kārtējos opozīcijas priekšlikumus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu. Savukārt Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) skaidroja, ka no valsts budžeta nevar atļauties mazināt nodokli arī tiem, kuriem tas nav vajadzīgs. 

Saeimas opozīcijas deputāti ar priekšlikumiem mazināt PVN likmi pēdējā laikā klajā nāk visai bieži. Šoreiz jau otro nedēļu pēc kārtas deputāti rosina atsevišķām pārtikas produktu grupām PVN likmi nepiemērot. Vienlaikus cita opozīcijas deputātu grupa bija sagatavojusi priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 12% degvielai. 

Saeima noraida kārtējos opozīcijas mudinājumus mazināt PVN atsevišķām preču grupām
00:00 / 02:45
Lejuplādēt

Argumenti PVN likmes mazināšanai ir straujā inflācija un energoresursu izmaksu pieaugums, kādēļ augušas dažādu pārtikas produktu cenas, norādīja deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), viņš sacīja: "Tātad Latvijā, piemēram, kartupeļu cenas ir pieaugušas par 23% šobrīd. Daudz vai maz – spriediet paši. Maizei – teju par trešdaļu, cietais kurināmais – trešdaļa, siers, biezpiens – trešdaļa, vairāk nekā trešā daļa, svaigi dārzeņi – trešā daļa. Nu, par enerģētikas cenām, kolēģi – tās ir virknē vietu dubultojušās, kas ir viena no galvenajām izejvielu lietām. Citiem piena produktiem arī teju trešā daļa cenas ir šobrīd jau nākusi klāt."

Deputāts atgādināja par lēmumu pirms pieciem gadiem mazināt PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, kas ļāva šo produktu cenas mazināt. Šobrīd Latvijā arī pārtikas ražotāji saskaras ar problēmām, kādu nav tādās valstīs kā Polija un Vācija. Tās krīzes laikā subsidē savus ražotājus, lauksaimniekus, tai skaitā mazina nodokļa likmi konkrētiem produktiem.

Savukārt valdības un ministriju pozīcija ir meklēt atbalsta rīkus tieši tām sabiedrības grupām, kurām tas nepieciešams visvairāk. Labklājības ministrija jau piedāvājusi sešus priekšlikumus iedzīvotāju atbalstam cenu kāpuma dēļ. Piemēram, plānots pensiju indeksāciju pārcelt uz septembri – mēnesi ātrāk nekā paredzēts likumā. 

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Bondars uzskata, ka energoresursu cenu pieauguma apstākļos pensiju indeksācijai vajadzētu notikt jau jūlijā. Savukārt nodokļa likmes mazināšanu kādām produktu grupām valsts budžetā nevar atļauties, intervijā Latvijas Radio vērtēja deputāts.

Viņš sacīja: "Tur ir izdevumu puse un ienākumu puse. Ja mūsu kolēģi skatās tikai uz vienu pusi, tad valsts budžets īsti kopā neiet. Piemēram, samazinot PVN, ir vesels jautājumu kopums par to, ka šos atvieglojumus saņemtu arī tie cilvēki, kuriem šādi atvieglojumi nebūt nav nepieciešami. Vai Latvija ir tik bagāta, lai mēs dotu atvieglojumus pilnīgi visiem?"

Vienlaikus līdz nākamajai apkures sezonai trūcīgākajiem iedzīvotājiem varētu būt pieejami papildu atbalsta instrumenti augsto apkures cenu dēļ. Nākamajā apkures sezonā prognozēts būtisks apkures izmaksu pieaugums, izteicies labklājības ministrs Gatis Eglītis (“Konservatīvie”). Viņš atzinis, ka visām sabiedrības grupām palīdzēt nevarēs, tāpēc, tuvojoties apkures sezonai, iedzīvotājiem ieteicams veidot uzkrājumu.

Arī uzņēmuma “Rīgas siltums” vadītājs iepriekš izteicies, ka nākamajā apkures sezonā rēķini būšot ļoti lieli

KONTEKSTS:

Jau 2021./2022. gada ziemas sezonā bija vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmēja apkures izmaksas. 

Valsts uzskata, ka apkures izmaksu izmaiņas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

Lai kompensētu straujo cenu kāpumu 2021./2022. gada ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināja sadales pakalpojuma tarifu. Tāpat paplašināts mājokļa pabalsta saņēmēju loks.

Lai izdevumu kāpuma apstākļos atbalstītu īpaši mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas Labklājības ministrija sagatavojusi sešus priekšlikumus. Tajos izskatīta gan atsevišķu pabalstu celšana, gan minimālās algas, kā arī pensiju apjoma kāpināšana. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka nākamās Saeimas vēlēšanas gaidāmas jau rudenī, tādēļ deputātiem gaidāms izaicinājums – pirmsvēlēšanu solījumu laikā spēt sarūpēt atbalstu, kas nepārsniedz iespējas.

Finanšu ministrija prognozējusi, ka patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%, bet saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācija šajā gadā var pieaugt no iepriekš lēstajiem 6,1% līdz 9,5%. Prognoze mainīta energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā. Krievijas agresija Ukrainā mazinās globālās tautsaimniecības izaugsmi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt