Pirms gadiem četriem pārdzīvotais piena cenu kritums bijis kā atspēriens , lai sāktu nodarboties ar piena pārstrādi, ražojot ne tikai biezpienu un krējumu, bet arī dažādu šķirņu mīkstos jeb ātros sierus un Lejaskurzemei, īpaši Rucavai, raksturīgo cieto sieru.
Dunikas pagasta “Timbru” saimniecības pļavās ganās trīsdesmit slaucamās govis un divtik vairāk jaunlopu. Starp brūno un melnraibo ganāmpulku nevar nepamanīt zilganpelēcīgās Latvijas zilās govis. No desmit šīs šķirnes pārstāvēm visvecākā ir Cecīlija, kura kļuvusi par barvedi jaunajiem telēniem, meklējot leknāko zāli.
Vidēji dienā “Timbrās” iegūst ap 250 litru piena, kas sausuma dēļ esot mazāk nekā ierasts šai laikā. Aptuveni ceturtā daļa no slaukuma tiekot atvēlēta sieru gatavošanai. Saimniece arī atzīst, ka zilo govju piens ir vērtīgāks par melnraibo vai brūno, no tā iznākot garšīgāki sieri.
“Ja paņem pienu no melnraibās, viņai tas sieriņš mazāks sanāk, nekā ja paņem no zilās gotiņas, arī tauku procents labāks- melnraibajai 3,5%, bet zilajām pāri par 4%,” stāsta z/s “Timbras” īpašniece Aija Dejus.
Dažādu, vairāk nekā divdesmit šķirņu sieru gatavošana ir Aijas meitas Maijas pārziņā. Šis jau ir ceturtais gads, kad viņai kā mājražotājai laiks pirms Jāņiem aizrit, nemitīgi sienot sierus. Mīkstais jeb ātrais siers galdā liekams jau pēc stundas, ilgāks process nepieciešams Lejaskurzemes tradicionālajam ķimeņu sieram.
“Rucavā taisa riktīgo cieto jeb zilo sieru, saka – kūdais siers,” saka mājražotāja Maija Vajevska. “Tur ir vājpiens un vājpiena biezpiens un ķimenes.”
Ne olas, ne sviestu klāt sieram neliekot. Sālsūdenī jeb sālī siers tiek turēts vismaz diennakti, tad apžāvēts un likts galdā. Savulaik rituļi sālīti nedēļu, tad gan tie bijuši tik cieti, ka skaldīti ar cirvi, atceras Vajevska. Nākotnē esot doma attīstīt sieru ražošanu, jo pieprasījums pēc tiem augot.
“Sapnis vēl joprojām par gatavinātajiem sieriem, tā saucamajiem cietajiem sieriem. Bet tad vajag speciālu pagrabu. Varbūt kaut kad tas būs, jo mūsu gadījumā tā vēl ir vieta, kur augt,” ir pārliecināta Vajevska.
