Krustpunktā

Krustpunktā Lielā intervija: reliģijpētnieks Rinalds Gulbis

Krustpunktā

Krustpunktā diskusija: Korupcijas apkarošana Latvijā

Krustpunktā diskusija: Iespējas pārkārtot siltumapgādes sistēmas, lai mazāk izmantotu gāzi

«Rīgas siltuma» vadītājs: Nākamajā apkures sezonā rēķini būs ļoti lieli

Rēķini nākamajā apkures sezonā diemžēl būs ļoti lieli. To Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Viņš skaidroja, ka AS “Latvenergo” šobrīd regulatoram ir iesniegusi tarifu, kas ir noteicošais Rīgā par siltumapgādi no termoelektrostacijām.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā, kas stāsies spēkā no 1. septembra, – tās cenas tur ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs “Latvenergo” dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” sacīja Talcis. 

Tikmēr Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs diskusijā “Krustpunktā” norādīja, ka tāda gāzes cena, kāda ir šobrīd, visticamāk, saglabāsies arī nākamajā ziemas sezonā, tomēr viņš uzsvēra, ka gāzes cenu prognozēt ir teju neiespējami Ukrainā notiekošā kara dēļ. 

“Mēs neredzam, ka gāzes cena varētu ļoti strauji samazināties. Tas gāzes cenu līmenis, kāds ir šobrīd, visticamāk, saglabāsies visu nākamo ziemu. Un nelabvēlīgas apstākļu sakritības rezultātā tas var arī paaugstināties, tā ir realitāte, ar ko jārēķinās. Bet prognozēt izmaiņas precīzi, es neticu, ka kāds uz šīs planētas ir spējīgs prognozēt,” atzīmēja Silovs. 

Lai arī, kā stāstīja “Rīgas siltuma” vadītājs, uzņēmums šogad plāno būvēt divas katlumājas un virzīties prom no gāzes apkures, pārejot uz šķeldas apkuri, tas ir ilgs process. Kopumā pilsētā ap 32% no izmantotās siltumenerģijas tiek ražots ar atjaunojamiem resursiem.

Tikmēr Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš uzsvēra, ka

rēķinu apmērā nākamajā apkures sezonā galvenais noteicējs būs gāzes cena. 

Vītoliņš skaidroja: “Atslēgas vārds ir gāze. Biomasas cenu mēs varam prognozēt, tā nesvārstīsies tik daudz, kaut gan tā arī var pieaugt. Tātad mēs varam prognozēt un izrēķināt, kāds būs siltuma tarifs. Cik maksās gāze? Par kādu naudu to iepumpēs Inčukalnā [pazemes gāzes krātuvē], tad ar tādu tarifu arī tā maksās. (..) Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. 

Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu.” 

KONTEKSTS:

Jau 2021./2022. gada ziemas sezonā bija vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmēja apkures izmaksas. 

Valsts uzskata, ka apkures izmaksu izmaiņas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

Lai kompensētu straujo cenu kāpumu 2021./2022. gada ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināja sadales pakalpojuma tarifu. Tāpat paplašināts mājokļa pabalsta saņēmēju loks.

Savukārt, reaģējot uz Krievijas iebrukumu un tās izvērsto karadarbību Ukrainā, Eiropas Savienībā jau divus mēnešus norit diskusijas par iespējām atteikties no Krievijas dabasgāzes un citu energoresursu piegādēm. Arī Latvijas valdība jau konceptuāli vienojusies no 2023. gada sākuma atteikties no Krievijas dabasgāzes.

Krievijas iebrukums Ukrainā un tamdēļ piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām varētu apdraudēt Latvijas un visas Baltijas energosistēmas darbības stabilitāti un drošumu, izraisot priekšlaicīgu atvienošanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām. Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem paredzēta vien 2025. gadā. Līdz ar to energoapgādes drošībai Latvijā līdz šā gada beigām jāizveido dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, nolēma Saeima.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt