Vien pāris dienas pēc Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā aviokompānijas "Ural Airlines" tehniskais direktors Igors Podubnijs vienā no lielākajām aviācijas nozares konferencēm Krievijā (MRO Russia & CIS 2022) paziņoja, ka, neizjaucot lidmašīnas pa daļām, pie esošā ritma tās spēs lidot vēl tikai divus mēnešus. Kompānijas mājaslapā lasāms, ka tā pašlaik izmanto 53 "Airbus" lidmašīnas, kuru vidējais vecums ir 12,7 gadi. To, ka pašlaik nav skaidrs, kā notiks rietumvalstu ražoto lidmašīnu apkope Krievijā, Latvijas Televīzijai norāda arī Latvijas Civilās aviācijas aģentūrā (CAA).
"Ņemot vērā Eiropas Savienībā noteiktās sankcijas, kas arī ļoti būtiski skar Krievijas civilās aviācijas jomu, jāsaka, ka atkarībā no aviokompānijas lieluma, šie divi mēneši atsevišķos gadījumos varētu būt ļoti optimistisks laiks. Jo mazāka ir flote, jo ātrāk šī krīzes stunda pienāks,"
saka CAA pārstāvis Aivis Vincevs. Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka civilās aviācijas joma ir viena no visstriktāk reglamentētajām nozarēm, kas automātiski izslēdz variantu, ka kāda trešā valsts varētu Krievijas tirgū iepludināt rezerves daļu replikas, ar ko uzturēt rietumvalstīs ražotās lidmašīnas. Katram gaisa kuģim ir īpašas tehniskās prasības, kuras nosaka lidmašīnas ražotājs un lidmašīnas modeļa normatīvie akti.
Vairāk ticams ir tas, ka viena vai vairākas lidmašīnas varētu tikt izjauktas detaļās, lai uzturētu pārējās, bet, ņemot vērā, ka vairums Krievijas lidmašīnu pieder Īrijas kompānijai, kas nodarbojas ar lidmašīnu nomu, to iznīcināšana būtu rupjš līguma pārkāpums, par ko Krievijai draudētu papildu sankcijas.
Februāra beigās Krievija paziņoja, ka atceļ teju visus starptautiskos lidojumus, izņemot reisu uz Baltkrievijas galvaspilsētu, lai izvairītos no lidmašīnu aresta, ko pieprasījis to likumīgais īpašnieks.
Līdz šim Šrilankas un Kirgizstānas Civilās aviācijas aģentūras, reaģējot uz to, ka Krievija atceļ starptautiskos lidojumus, paziņojušas, ka tās neuzliks arestus Krievijas lidmašīnām, kas nosēdīsies šo valstu lidostās.
Liela daļa no Krievijas aviokompāniju izmantotajām lidmašīnām ir reģistrētas Bermudu salās, lai optimizētu izmaksas. 13. martā Bermudu salu Civilās aviācijas aģentūra (BCAA) paziņoja par lidojumu sertifikātu anulēšanu visām Krievijā izmantotajām un Bermudu salās reģistrētajām lidmašīnām. BCAA šo lēmumu pamatoja ar to, ka nespēj nodrošināt lidmašīnu tehnisko uzraudzību. Lēmums skar vairāk nekā 730 gaisa kuģus. Pēc būtības šī valsts, kas izdevusi lidojumu sertifikātus, paziņojusi, ka šos gaisa kuģus nav droši izmantot.
Krievija, turpinot lidot ar lidmašīnām, kurām nav derīgi lidojumu sertifikāti, kā arī cenšoties tās pārreģistrēt Krievijā, skaidri un atklāti pārkāpj visus starptautiski atzītos normatīvos aktus,
Latvijas Televīzijai norāda gan Latvijas Civilās aviācijas aģentūra, gan Starptautiskā Civilās aviācijas aģentūra.
Pasažieriem būtu jādomā, vai tiešām šo lidmašīnu izmantošana ir tik ļoti nepieciešama, norāda Latvijas Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.
"Krievija, turpinot izmantot lidmašīnas, kurām anulēts lidojuma sertifikāts, apdraud cilvēkus, kuri atrodas lidmašīnā.
Ņemot vērā, ka lidmašīnas reģistrētas ne tikai Bermudu salās, bet arī Kiprā un Īrijā, kura arī paziņojusi par sertifikātu anulēšanu, mēs sagaidām, ka lidojumu sertifikātus anulēs arī Kipra, atklāj Starptautiskā Civilās aviācijas aģentūras mediju nodaļas vadītājs Viljams Railants-Klārks.
Dažādu Krievijas lidostu darbinieki vietnes "Telegram" kanālos publicējuši foto, kuros redzams, ka Krievija sākusi lidmašīnu reģistrēšanu savas valsts reģistrā, uz ko norāda kods "RA", lai tām varētu izsniegt attiecīgi Krievijas Civilās aviācijas aģentūras sertifikātu, vienlaikus simboliski noslēdzot atsevišķu gaisa kuģu nacionalizācijas procesu.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
