REPORTĀŽA no Rīgas centrāltirgus: Cenu kāpums samazinājis plaisu starp tirgu un veikalu, bet tirgū tomēr lētāk

Pārtikas cenas Latvijā kāpj jau ilgāku laiku, taču Rīgas centrāltirgū Latvijas Radio uzrunātājiem pircējiem un pārdevējiem viedokļi par cenu pieaugumu atšķiras. Lai gan šķiet, ka tirgus ir pārpildīts, tirgotāji novērojuši, ka vietējo pircēju skaits ir sarucis. Savukārt arvien vairāk iepērkas tūristi. Ko par cenām saka centrāltirgus apmeklētāji, un vai ir mainījušies cilvēku paradumi?

REPORTĀŽA no Rīgas centrāltirgus: Cenu kāpums samazinājis plaisu starp tirgu un veikalu, bet tirgū lētāk
00:00 / 04:26
Lejuplādēt

Rīgas centrāltirgū darba dienas vidū valda liela rosība. Daudzi no pircējiem pa teritoriju staigā ar lieliem iepirkumu maisiem, kuros ir sezonālie zaļumi, augļi, ogas un dārzeņi. Ja paraugās uz to cenām, Latvijas Radio novēroja, ka šovasar par produktiem jāmaksā izteikti vairāk. 

Piemēram, pērn ap šo laiku kilograms gurķu maksāja aptuveni vienu eiro, bet tagad jāšķiras vismaz par dažiem desmitiem centu vairāk. Bet cūku pupu vērtība pieaugusi par aptuveni 20 centiem. 

Uzrunātie pircēji cenas gan vērtē dažādi.

"Kaut kas ir izdevīgāk nekā veikalos. Kaut kas ir dārgāks. Kopumā ir produkti, kas tiešām ir daudz lētāki. Ja pa ceļam ir tirgus, tad es cenšos iegriezties."

"Cenas ir vidējas. Var nopirkt, var izvēlēties arī kaut ko lētāku."

"Nezinu. Es nesalīdzinu cenas. Gan jau [ir jāšķiras vairāk no naudas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem] , tad noteikti ir kāpušas. Salīdzinu pie viena pārdevēja, pie otra pārdevēja. Kā ir, tā ir."

"Nē, nav augstas. Normālas cenas. Kā vienmēr. Šeit cenas nemainās."

"Cenas ir lielākas. Pirmkārt, gaļa ir dārgāka, un tās ir maz. Zivīm ir augstas cenas. Dillītes – to pušķīti, ko šodien pirku par 60 centiem, agrāk varēja nopirkt par 20, 30 [centiem]."

Vaicāti, kāpēc nāk uz tirgu, uzrunātie cilvēki sacīja:

"Šoreiz bija vajadzība. Agrāk es nācu regulāri, jo tad noteikti tirgū varēja nopirkt lētāk. Šobrīd ogas tirgū ir stipri lētākas nekā veikalā. Tirgū var nopirkt lētāk. Lai gan te viss [paliek] dārgāks, bet lētāk [nekā veikalā] nopirkt var."

"Tirgū ir lielāka izvēle nekā veikalā. Var apstaigāt un apskatīt."

"Man tirgus ir pa ceļam. Braucot uz vasarnīcu, ieeju tirgū. Uzreiz vedu bērniņiem zirnīšus vai kaut ko tamlīdzīgu. Te laikam ir lielāka izvēle. Ja salīdzina cenas tirgū un veikalā, tad ir grūti teikt. Apmēram vienādi. Ja agrāk tirgū varēja nopirkt lētāk, tad tagad veikalos mēdz būt akcijas. Kaut ko var nopirkt šeit, kaut ko tur."

"Tagad ir sezona. Var nopirkt arī Latvijas preces. Nav tā, ka simtprocentīgi var iepirkties tikai tirgū vai tikai veikalos. Es iepērkos gan tur, gan tur."

Centrāltirgū dzirdamas daudzas svešvalodas. To novērojuši arī pārdevēji, kuri atzīmē, ka tūristu kļuvis vairāk. Turpretim vietējo apmeklētāju skaits sarūk. Savukārt par cenām un pircēju paradumiem sezonālo produktu pārdevējiem viedokļi atšķiras. Tāpēc veidot kopskatu ir grūti.

Latvijas Radio uzrunātie pārdevēji, skaidrojot, kā mainījušies pircēju paradumi un vai pērk vairāk, sacīja:

"Cenas vispār… Tās ir šausmas. Kā izdzīvot tālāk – omītēm būs ļoti grūti. Piemēram, pagājušajā gadā kaut kas bija par 2,5 eiro, tagad jau pa 4 eiro. Viņas skatās. Ver ciet acis un "vsjo"."

"Tagad uz sezonas beigām viss ir lētāk."
"Nē, tagad jau cilvēkiem nav jau tik daudz naudas. Katrs pērk tik, cik viņam vajag."

Tāpat pārdevēji novērojuši, ka uz tirgu nākošo cilvēku kontingents īsti nemainās. Savukārt par cenām tirgū salīdzinājumā ar veikaliem uzrunātie pauda: 

"Lielveikaliem ir tie stendi. Es no Bauskas puses esmu. Izskatās, ka tur vispār ir dārgi."

"Te jau no saimniecībām. Tur jau nezina, no kā atved. Raksta, ka Latvija, bet ko lai zina. Varbūt Lietuva."

"Kvalitāte labāka mums."

"Veikalos cenas ir pacēlušās. Šeit cenas tāpat kā pagājušajā un aizpagājušajā gadā."

Kā iepriekš Latvijas Radio prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūtā – pārtikas cenas turpinās augt vismaz līdz gada beigām, taču tās jau stabilizējas.

Eksperte: Cilvēki arvien vairāk salīdzinās cenas un meklēs, kur ir izdevīgāk

Pārtikas produkti kļūst dārgāki, jo pieaug energoresursu vērtība un attiecīgi arī transportēšanas izmaksas. Nesenais pētījums parādījis, ka cenu pieaugums satrauc ap 90% Latvijas iedzīvotāju. Tā informēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Starptautiskā mārketinga un reklāmas programmas direktore Kristīne Blumfelde-Rutka, norādot, ka cilvēki sākuši rūpīgāk izvērtēt, kuru pārtiku pirkt. 

RSU lektore: Cilvēki arvien vairāk salīdzinās cenas un meklēs, kur ir izdevīgāk
00:00 / 03:01
Lejuplādēt

Kristīne Blumfede-Rutka: Tā nākšana [iepirkties] varbūt retāk, bet pirkšana vairāk sasaucas ar  pirkuma plānošanu. Protams, tur ir daudzi faktori. Mazumtirdzniecības veikali, kas attīstās un mainās, un piedāvājums ir pietiekoši plašs. Kaut kādi vietējie tirgi kaut kādos mikrorajonos dzīvesvietām tuvāk. Cilvēki varbūt vairs nebrauc tik tālu līdz centrāltirgum, kā viņi varbūt to darīja iepriekš transporta izmaksu dēļ. Protams, arī tāds faktors, ka daudzi izvēlas pārtikas produktus iegādāties, piemēram, tiešsaistē ar piegādi uz mājām.

Cenas nav galvenais iemesls, kāpēc uzrunātie cilvēki dodas uz tirgu. Vai tirgus tomēr nav tā izdevīgā vieta, kur iegādāties produktus?

Tirgum ir diezgan grūti konkurēt ar lielām mazumtirdzniecības ķēdēm, kuras var, slēdzot dažādus līgumus ar ražotājiem, dažām grupām piedāvāt lētākas cenas. Bet, ja mēs runājam par patērētāju uzvedību ietekmējošiem faktoriem, tad, protams, ekonomiskais, un cena ir ļoti būtisks, bet ļoti būtisks ir arī uzticēšanās faktors, pārliecinātība, ka tas ir svaigāks produkts, ka tas nav tik ilgi transportēts. Veidojas varbūt uzticēšanās konkrētam pārdevējam.

Kā jūs saredzat tirgu un veikalu turpmāko cenu politiku?

Jāsaprot, ka tie ir pavisam dažādi biznesa modeļi. Tirgus tomēr sastāv no daudziem maziem pārdevējiem, kuri tirgu izmanto kā tādu platformu savu produktu pārdošanai. Savukārt lielveikali jau veido savu cenu politiku citā dimensijā, ja tā var teikt. Viņi ļoti skatās līdzi pārtikas groziem, un viņi vēro, kuri ir tie galvenie pārtikas produkti. Tad šiem produktiem biežāk piedāvā kaut kādas speciālas akcijas. bet jāatceras, ka tirgus nodrošina ļoti lielu izvēli, tur ir  daudz dažādu ražotāju. Iespējams, ka arī cenu politiku viņi mainīs. Šeit būs jāpielāgojas gan tirgum, gan, protams, mazumtirdzniecības veikaliem.

Kāda situācija ar tirgiem un veikaliem varētu būt ārpus Rīgas?

Es nedomāju, ka tur kaut kas ļoti izteikti tirgus un veikalu ziņā mainīsies. Jāatceras, ka dažādās pašvaldībās ir pašvaldības loma, kā viņi attīsta vietējos tirgus. Piemēram, Siguldā ir ļoti moderns, nesen atvērts, skaists tirgus, kuru patērētāji labprāt apmeklē. Ir arī pašvaldības, kur tirgus varbūt labākajā gadījumā ir kāds laukums, kur kādreiz kaut kas notiek. Cilvēki, protams, salīdzinās cenas, skatīsies, kur un kas ir izdevīgāk. Tuvākajā laikā šī tendence būs ļoti izteikta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt